J.Grasbergs atzīmēja, ka Otrā pasaules kara beigas Latvijai un visai pasaulei atnesa neizmērojamas ciešanas, ko nespēj izdziedēt pat laiks, kas pagātnes notikumus ar katru gadu cenšas atstāt tālāk aiz muguras. “Šis datums mūsos raisa dažādas sajūtas, jo simbolizē kā izlietās senču asinis, tā arī pagājušā gadsimta kara šausmu beigas. Neskatoties uz nacisma sagrāvi, latviešu tautas ciešanas turpinājās līdz pat trešās atmodas beigām, kad pēc ilgstošas piedzīvotās vardarbības un nospiešanas 1991.gadā pielikām punktu okupantu teikšanai,” atzīmēja parlamenta priekšsēdētāja biedrs.
”Diemžēl šobrīd esam liecinieki tam, kā savas vēstures svarīgākās lappuses izdzīvo Ukraina. Laikā, kad civilizētā pasaule domā par attīstību, līdztiesību un mieru, Krievija pret ukraiņu tautu veic noziegumus, kuriem pēc 1945.gada 8.maija vajadzēja palikt tikai vēstures stāstos un grāmatās. Latviešiem kara šausmas ir tuvākas, nekā to gribētu. Tāpēc tieši mēs kalpojam par vienu no svarīgākajiem atbalsta pleciem Ukrainai. Mēs esam spēcīga, patstāvīga, varoša un arī izpalīdzīga valsts, kas, redzot netaisnību, ar visu sparu stājas tai pretī,” klātesošajiem piemiņas pasākumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs.
Pateicoties ikvienam, kas ieradās Lestenē godināt kara cīnītājus un upurus un kurš arī ikdienas steigā atrod laiku atbalstīt Ukrainas cīņu pret okupantiem, J.Grasbergs apliecināja, ka spēks ir spējā būt vienotiem. “Tas latviešiem piemitis cauri laikiem. Es ticu, ka tāpat kā latviešu tauta, arī ukraiņi reiz pulcēsies kopā, atzīmējot kara beigas, un mēs būsim tie, kas šajā uzvaras ceļā ne tikai no sirds jutuši līdzi, bet arī nerimstoši snieguši palīdzīgu roku,” pauda J.Grasbergs.