Tiekoties ar pašvaldības, Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Engures ezera dabas parka fonda pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, LVM informēja par plānoto un kopīgi apsprieda labākos risinājumus, kā uzlabot dabas parka vērtības – Eiropas Savienības nozīmes biotopa Mežainās piejūras kāpas – stāvokli, vienlaicīgi pārbaudot piemērotākos metodiskos risinājumus biotopa struktūru uzlabošanai un tuvināšanai pēc iespējas dabiskākam stāvoklim.
Darbu teritorija kalpos arī par vienu no vietām, kurā tiks pārbaudīta izstrādātā attālās izpētes meža monitoringa metodika.
Plānots, ka pirmie mežaino piejūras kāpu struktūru uzlabošanas darbi dabas parkā “Engures ezers” varētu sākties jau šī gada rudenī, kad tiktu uzsākta biotopam raksturīgo saules apspīdētu atvērumu veidošana. Kopumā darbi parkā plānoti divās teritorijās 33 hektāru kopplatībā.
“Gan smeļoties pieredzi vēsturē, gan vērtējot labākās prakses piemērus šī biotopa apsaimniekošanā, kopā ar kāpu ekspertiem esam izvērtējuši, kādi darbi būtu vēlami dabas parkā “Engures ezers”, lai šo īpašo biotopu saglabātu labā kvalitātē arī nākamajām paaudzēm. Vēsturiskā informācija par šīs vietas apsaimniekošanu liecina, ka jau hercoga Jēkaba laikā, 17. gadsimtā, šajos mežos notikusi samērā aktīva saimnieciskā darbība jeb traucējumi: dedzinātas ogles, rakts dzintars un vēlākos gados putnkopības vajadzībām rakti gliemežvāki, savā ziņā nodrošinot biotopam nepieciešamos traucējumus,” stāsta LVM Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.
Ja piejūras kāpu mežos trūkst tiem nepieciešamie dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts laukumus –, tās pakāpeniski aizaug un izzūd dažādam augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi. Iztrūkstot nepieciešamo labvēlīgo traucējumu apjomam, tos vēlams aizstāt ar biotehniskiem pasākumiem, kas dabiskos procesus savā ziņā imitē, piemēram, koku un krūmu retināšanu, kontrolētu dedzināšanu un zemsedzes irdināšanu.
LIFE-IP LatViaNature projekta mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt inovatīvas metodes, kā imitēt vēlamos dabiskos traucējumus – uguns un vēja ietekmi, mežā arī šajās mežainajās piejūras kāpās.
Seminārā piedalījās DAP, Latvijas Biotehnisko zinātņu universitātes, Engures pagasta pārvaldes, Engures ezera dabas parka fonda, Valsts meža dienesta, SIA “Rīgas Meži” un SIA “Sodra” pārstāvji. Semināra dalībnieki, apskatot plānoto darbu vietas dabā, tika iepazīstināti ar plānotajiem darbiem un to nozīmi biotopa stāvokļa uzlabošanā. SIA “Rīgas meži” pārstāvji dalījās ar savu pieredzi mežaino piejūras kāpu apsaimniekošanā, tā turpinot 2022.gada novembrī uzsākto lielo meža īpašnieku pieredzes apmaiņu dabas vērtību saglabāšanā
Kopumā “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros LVM biotopu atjaunošanas darbus plāno trīs īpaši aizsargājamās Natura2000 teritorijās: dabas parkā “Engures ezers”, dabas liegumā “Grebļu kalns”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un Zvirgzdes iekšzemes kāpā aptuveni 100 hektāru kopplatībā. Visas šīs teritorijas ievērojamas ar to, ka tajās sastopami Eiropas mērogā reti un aizsargājami ģeoloģiski noteikti, dabisko traucējumu atkarīgi mežu biotopi: mežainas piejūras kāpas, ķērpjiem bagāti priežu meži, skujkoku meži uz osveida reljefa formām, kā arī veci un dabiski boreāli meži sausos augšanas apstākļos.
