Medņu riesti AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās teritorijās ir mērojami simtos, tomēr ne visās šajās teritorijās notiek mežizstrādes darbi. Visā Latvijas teritorijā aptuveni simts Latvijas valsts mežu apaļkoku krautuves atrodas medņu riesta buferzonā. Visplašāk ietekmētie reģioni ir Austrumvidzeme un Ziemeļkurzeme ar attiecīgi vienu trešdaļu un vienu ceturto daļu no kopējā medņu riesta buferzonā esošo krautuvju skaita.
Plānojot ikdienas apaļkoku piegādes klientiem, Latvijas valsts mežu darbinieki izmanto “LVM GEO” informācijas sistēmu, lai identificētu krautuves, no kurām piegādes jāveic, ievērojot iekraušanas darbiem atļauto diennakts laiku.
“Kravu piegādes secība tiek plānota tā, lai ierobežojumu varētu ievērot, par to papildus informējot arī darbu izpildē iesaistīto kokvedēja vadītāju. Loģistikas speciālista un kokvedēja vadītāja savstarpējā komunikācija ļauj savlaicīgi veikt darbu pārplānošanu, ja darbu izpildes gaitā ir radušās izmaiņas, kuras būtu ietekmējušas medņa riesta laiku. Ar informācijas sistēmu atbalstu šādu uzdevumu ir vieglāk paveikt, ik dienu saplānojot un piegādājot klientiem līdz pat 800 kravām un tās visas tiek piegādātas, netraucējot mednim riestot,” skaidro LVM piegāžu plānošanas vadītājs Jānis Mellums.
Mednis (Tetrao urogallus) ir lielākais vistveidīgo putns pasaulē. Šī putnu suga ir piemērojusies dzīvei dabiskos boreālos mežos. Ņemot vērā sugas plašo izplatības areālu, medņu apdzīvotie biotopi atšķiras, taču visur mednis ir saistīts ar lieliem, maz fragmentētiem skujkoku vai jauktiem mežiem, kas mijas ar purviem.
Medņa spārnu plētums var pārsniegt metru, spārnu garums mātītēm ir ap 65 cm, tēviņiem – ap 90 cm. Tēviņi ir melni (spārni tumši brūni), spalvām raksturīgs metālisks spīdums, vienīgie baltie laukumi ir uz pleciem, astes, ķermeņa apakšpusē, kā arī sarkans, kails laukums ap aci. Mātītes ir brūni raibas.
