Vienlaikus IZM apliecina, ka novērtē pedagogu darba nozīmību un pilnībā izprot emocionāli un profesionāli sarežģītos apstākļus, kuros pedagogiem nākas strādāt – paaugstinātas slodzes, izdegšanas riska un nepietiekama profesionālā atbalsta situācijā. Latvijas izglītības sistēma ilgāku laika periodu ir strādājusi stresa apstākļos, taču šobrīd tās sakārtošana ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, nodrošinot vienlīdzīgi pieejamu un kvalitatīvu izglītību ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim neatkarīgi no tā, kurā novadā, reģionā vai pilsētā atrodas viņa skola.
Paužot izpratni par skolotāju vēlmi demokrātiskā veidā - protesta gājienā - aktualizēt problēmas, ar kurām šobrīd saskaras izglītības nozarē strādājošie, IZM tomēr uzskata par nepieciešamu vēlreiz norādīt, ka streikam, uz kuru turpmākajās divās dienās aicina LIZDA, nav likumiska pamata.
Šobrīd ir izpildīts visas prasības, ko LIZDA bija formulējusi gan 2022.gada 12.septembrī, iesniedzot streika pieteikumu, gan 2022. gada 17.septembrī atsaucot pieteikto streiku, gan 2023.gada 14.aprīlī, iesniedzot atkārtota streika pieteikumu.
Svarīgi atgādināt, ka 2023. gada valsts budžetā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums: kopējais resurss ir 89 miljoni eiro - nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Streika likumā ir ļoti skaidri noteikts, ka streiks ir galējais līdzeklis, kas tiek izmantots darba devēja un darba ņēmēja strīdos: “streiks — kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi”. Sekojoši, lai streika gaita būtu konstruktīva, ir ļoti konkrēti jāformulē prasības, kuras streikotāji izvirza un kuras darba devējs var izpildīt.
Atgādinām, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 2022.gada 17.augustā izvirzīja IZM divas prasības:
- Izglītības likuma 53. panta trešās daļas izpildi, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023. gada.
- Darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023.gada.
Izglītības un zinātnes ministrijai un LIZDA neizdevās panākt vienošanos par izvirzītajām prasībām, un LIZDA 2022.gada 12. septembrī iesniedza streika pieteikumu.
Turpmākajās Ministru kabineta (MK) un LIZDA sarunās tomēr tika panākts kompromiss, un LIZDA ar 2022.gada 17.septembra vēstuli Nr.115 streiku atsauca.
Lai izpildītu vienošanos par streika atsaukšanu, 2022.gada 17.septembra MK sēdes protokollēmumā tika noteikti kopskaitā 7 uzdevumi, kas saistīti ar streika pieteikuma prasību izpildi.
Diemžēl, visus vienošanās punktus nebija iespējams izpildīt solītajos termiņos, un LIZDA 2023.gada 14.aprīlī atkārtoti iesniedza streika pieteikumu, norādot, ka nav izpildīti MK sēdes protokollēmuma 3., 4. (abi minētie punkti attiecas uz grafika pieņemšanu) un 8.punkts (attiecas uz pedagogu darba slodzes sabalansēšanu). Minētie punkti noteica (citāts):
“3. Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī.
4. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanā un Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām. Iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei sadarboties ar pašvaldībām un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādāt vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.”
Ir svarīgi uzsvērt, ka šodien – 2023.gada 24.aprīlī – paredzētā streika pirmajā dienā – minētā situācija ir novērsta un streika vienošanās visi punkti izpildīti:
- MK rīkojums "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" ir pieņemts MK 2023.gada 18.aprīļa sēdē.
- Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"” un grozījumi Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumos Nr.376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” ir pieņemti MK 2023.gada 21.aprīļa sēdē.
Streiku likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās streika sarunās.
Ņemot vērā to, ka valdība ir izpildījusi visu, ko nosaka ar LIZDA 2022.gada septembrī panāktā vienošanās, un apstiprinājusi pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, kā arī veikusi minētā grafika īstenošanai nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, LIZDA 2022.gada 12.septembrī pieteiktā streika izvirzītās prasības ir izpildītas tādā apmērā, kādā par to tika panākta vienošanās MK un LIZDA turpmākajās septembra sarunās, vienošanās rezultātus atspoguļojot MK 2022.gada 17.septembra sēdes protokollēmumā.
Līdz ar to IZM ieskatā streika norise 2023.gada 24. – 26.aprīlī pēc būtības nav uzskatāma par likumīgu, jo konkrētā streika pieteikumā minētās prasības ir izpildītas.
Vienlaikus IZM ņem vērā to, ka, atbilstoši Streiku likuma 24.panta pirmajai daļai, streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa.
Tāpat IZM norāda, ka Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumos Nr.376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” noteiktais vispārējās izglītības finansējuma modelis “Skolēns pašvaldībā” nosaka, ka valsts budžeta dotācija izglītībai tiek pārskaitīta katrai pašvaldībai, kuras sadala finansējumu skolām saskaņā ar likumā noteiktajām normām un individuāliem apsvērumiem par līdzekļu efektīvu izmantošanu esošajā skolu tīklā. Tā kā ar streiku tiek risinātas strīda situācijas starp darba devēju un darba ņēmēju, tad pedagogu streika gadījumā darba ņēmēju pārstāv arodbiedrība, savukārt, darba devēji ir pašvaldības, kurās atrodas pašvaldību izglītības iestādes.
