Konferencē aicinātie eksperti no tiesu varas, izpildvaras, Tiesībsarga biroja, zvērinātu advokātu un augstskolu mācībspēku vidus diskutēs par nolēmumu izpildes nepieciešamību, līdzekļiem un metodēm nolēmuma izpildes panākšanai, kā arī par izaicinājumiem, ar kādiem saskaras zvērināti tiesu izpildītāji saskarsmes tiesību nolēmumu izpildē. Tostarp konferences diskusijās piedalīsies Starptautiskās tiesu izpildītāju savienības prezidents Marks Šmics (Marc Schmitz) un pirmais viceprezidents Joss Uitdehāgs (Jos Uitdehaag), iepazīstinot klātesošos ar jaunāko starptautisko pieredzi un praksi.
Ņemot vērā Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju institūta pozitīvo pienesumu tiesiskuma nodrošināšanā, šo 20 gadu laikā tiesu izpildītāju uzdevumi un kompetence ir pastāvīgi paplašinājusies. Tostarp līdzās nolēmumu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem uzticēts veikt arī citas ar nolēmumu izpildi nesaistītas amata darbības, piemēram, fiksēt faktus, piegādāt dokumentus, vadīt mediāciju kā sertificētiem mediatoriem. Paplašinoties kompetencei, augušas arī zvērināta tiesu izpildītāja profesijai izvirzītās prasības. Piemēram, lai tiesu izpildītājs kā mediators varētu sekmīgi vadīt sarunu procesu starp pusēm un palīdzēt vienoties būtiskos jautājumos, nepieciešams iegūt sertificēta mediatora sertifikātu. Tāpat, lai strādātu ar bērnu tiesību jautājumiem, nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Tiesu izpildītāji bija arī vieni no pirmajiem digitalizācijas procesa atbalstītājiem un virzītājiem tieslietu nozarē. Elektronisko procesu ieviešanas nozīmi uzsver arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Pilnīga izsoļu pārcelšana uz elektronisko vidi un pakāpeniska pāreja uz elektroniskām izpildu lietām padarījusi nolēmuma izpildes procesu vienkāršāku, efektīvāku un sabiedrībai pieejamāku. Vienlaikus, pielāgojoties mainīgajiem dzīves apstākļiem, aizvien tiek meklēti efektīvākie un piemērotākie līdzekļi un metodes nolēmuma izpildes panākšanai. Tas īpaši izaicinoši ir situācijās, kad formāli parādniekam nekas nepieder un ikmēneša ienākumi nepārsniedz minimālo darba algu, lai gan parādnieka dzīvesveids liecina par pretējo.”
Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka bez efektīvas sprieduma izpildīšanas garantijām pārējiem taisnīgas tiesvedības principiem zūd jēga. Tomēr publiskajā telpā dažkārt ir jūtama pārmetoša attieksme pret piespiedu izpildes īstenošanu. Tostarp parādnieka tiesības un intereses nereti tiek nepamatoti nostādītas augstāk par aizskartās puses tiesībām saņemt pienācīgu tiesas sprieduma izpildi.
Konferences tiešraidei varēs sekot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes Facebook lapā: https://www.facebook.com/events/752386633197611/?ref=newsfeed
90. gadu nogalē un 2000. gadu sākumā Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar ārvalstu ekspertiem, izstrādāja nepieciešamos grozījumus likumos tiesu izpildītāju profesijas reformai. 2003. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns – Tiesu izpildītāju likums, ar kuru tika nostiprināts zvērinātu tiesu izpildītāju kā brīvās juridiskās profesijas statuss. Jaunais likums būtiski mainīja praktiski visus tiesu izpildītāja institūta aspektus: tiesu izpildītāja statusu, darbības finansēšanas kārtību, kā arī funkcijas un atbildību. Reformas rezultātā tiesu izpildītāji no mazkvalificētiem tehniskiem darbiniekiem kļuvuši par neatkarīgām valsts amatpersonām ar augstāko juridisko izglītību, daudz augstāku atbildības līmeni un plašākām funkcijām.
Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.
