Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja
Šobrīd parādniekiem no darba algas vai tai pielīdzināmiem maksājumiem tiek atstāta minimālā mēneša darba alga (700 eiro) vai puse no tās, atkarībā no parāda veida. Ja parāds ir saistīts ar uzturlīdzekļiem, administratīvajiem sodiem vai kaitējumu par veselības bojājumiem un nāvi, parādniekam saglabā tikai 50 % no minimālās algas (350 eiro). Papildus, ja parādniekam ir apgādībā esoši nepilngadīgi bērni, viņa rīcībā tiek atstāti vēl 15 % no minimālās mēnešalgas par katru bērnu.
Savukārt 20. jūnijā Saeimā pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi maina normas par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem (Civilprocesa likuma 594. un 599. pants).
Kādas galvenās izmaiņas paredz jaunās normas?
- Pirmkārt, paredzēta ieturējumu apmēra samazināšana. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu tiks samazināti ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.
- Tāpat paredzēti jauni noteikumi saimnieciskās darbības ienākumiem: ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Līdz ar to ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100 % apmērā, kā tas bija līdz šim. (Ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā un ir parādnieka vienīgais ienākumu avots).
- Turpmāk neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainīsies – tas visos piedziņas veidos būs 30 %, ko aprēķinās no starpības starp konkrētajam parādniekam saglabājamās summas un viņa neto algas. Šobrīd procentuālos ieturējumus aprēķina no visas neto algas.
- Minimālās summas saglabāšana – parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un līdzīgi maksājumi 50 % apmērā no minimālās mēneša algas. Par katru nepilngadīgu bērnu parādnieka apgādībā saglabās 15 % no minimālās mēnešalgas, bet ne vairāk kā 50 %.
Piemērs: parādnieks “uz rokas” saņem neto algu 1000 eiro apmērā un viņa apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns.
Veicināt nodarbinātību un parādu atgūšanu
Minētās izmaiņas īstermiņā samazinās piedzenamo līdzekļu apmēru, kā arī ietekmēs parādu atguvēju likumīgās intereses un tiesības uz piedziņas nolēmuma izpildi. Grozījumos paredzētā ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis ir veicināt parādnieku nodarbinātību, kas ilgtermiņā veicinātu arī parādu atgūšanu.
Izmaiņas palīdzēs nodrošināt taisnīgāku parādu piedziņas procesu, uzlabojot parādnieku spējas ilgākā termiņā apmaksāt parādus, vienlaikus saglabājot pietiekamus līdzekļus ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Tās arī padarīs tiesu izpildītāju darbu caurspīdīgāku un samazinās neskaidrības, kas līdz šim bieži radīja spriedzi starp parādniekiem un kreditoriem.
Cer mazināt arī aizspriedumus un mītus par tiesu izpildītājiem
Likuma izmaiņas varētu mazināt parādnieku bailes aktīvāk iesaistītes savu problēmu risināšanā. Savukārt aktīvāka komunikācija no parādnieka puses veicinās sadarbību starp viņu, tiesu izpildītāju un piedzinēju, tādejādi mazinot arī sabiedrībā pastāvošos mītus un aizspriedumus par spriedumu piespiedu izpildi.
Dažkārt publiskajā telpā izskan apgalvojumi, ka tiesu izpildītāji no parādniekiem mēdz ieturēt pārlieku lielas summas. Parasti šādu aizdomu cēlonis ir nepietiekama izpratne par nozari regulējošajām tiesību normām un tiesu izpildītāju darbu kopumā. Piemēram, dzirdot par likumos noteiktiem piedziņas ierobežojumiem uz ienākumiem, bieži vien netiek tuvāk izvērtēts, tieši uz kuriem ienākumu veidiem tie attiecas.
Izplatīts mīts ir arī par to, ka tiesu izpildītāju rīcībā automātiski ir visa informācija par parādnieka finansiālo stāvokli un komunikācija ar tiesu izpildītāju tikai pasliktinās parādnieka situāciju. Tāpēc daļa parādnieku slēpjas un apzināti izvairās no komunikācijas, kaut bieži vien tieši savlaicīga un atklāta komunikācija ar tiesu izpildītāju palīdz atrisināt daudzas sarežģītas parādnieka situācijas.
Jāuzsver, ka tiesu izpildītājs tieši neveic naudas ieturējumus no parādnieka konta, viņš arī neredz visas parādnieka finanšu detaļas, piemēram, bankas kontus vai bērnu skaitu. Ieturējumus veic darba devējs, banka vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumiem.
Tiesu izpildītāji var rīkoties tikai saskaņā ar stingri noteiktām likuma normām, nevis paši pēc savas gribas. Tostarp arī atlīdzību tiesu izpildītājiem pilnībā regulē Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc neviens zvērināts tiesu izpildītājs nevar pieprasīt ne augstāku, ne zemāku atlīdzību.
Svarīgi arī ņemt vērā, ka tiesu izpildītāji lietas izpildei parasti pieslēdzas tikai pēc tam, kad pusēm nav izdevies vienoties par mierīgu saistību izpildi, nepiemērojot papildu piespiedu līdzekļus.
Tiesu izpildītāji būtībā pilda pēdējās robežas funkciju. Ja parādnieks savlaicīgi samaksās savu parādus, piemēram, administratīvos sodus, viņš nekad nesaskarsies ar piespiedu izpildi un tiesu izpildītāju. Arī lielu parādu gadījumā vienmēr ir izdevīgāk problēmsituācijas risināt pa tiešo ar piedzinēju, piemēram, vienojoties par parāda atmaksu pa daļām. Līdz ar to piedzinējs nebūtu spiests vērsties pie tiesu izpildītāja.
