Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus Eiropas Savienībā pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020. gada 31. decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.
Turklāt Parlaments prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.
Aptvertās preces
Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm (piemēram, āda, šokolāde un mēbeles), kā paredzēts sākotnējā Komisijas priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.
Parlaments arī paplašināja meža degradācijas definīciju. Tā tagad attiecas arī uz gadījumiem, kad pirmatnējos mežus vai dabiski atjaunojošos mežus pārveido par plantāciju mežiem vai citām meža zemēm.
Uz risku balstītas kontroles
18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija, pamatojoties uz objektīvu un pārredzamu novērtējumu, valstis vai to daļas klasificēs par zema, standarta vai augsta riska valstīm vai daļām. Uz produktiem no zema riska valstīm attieksies vienkāršota pārbaudes procedūra. Tirgus dalībniekiem veicamo pārbaužu apjoms būs atkarīgs no valsts riska līmeņa: 9 % — ja valsts noteikta par augsta riska valsti, 3 % — ja valsts noteikta par standarta riska valsti un 1 % — ja valsts noteikta par zema riska valsti.
Kompetentajām ES iestādēm būs pieejama uzņēmumu sniegtā informācija, piemēram, ģeogrāfiskās koordinātas, un produktu izcelsmi tās pārbaudīs ar satelītnovērošanas rīku un DNS analīžu palīdzību.
Sodi par neatbilstību ir samērīgi un atturoši, un maksimālais naudas sods būs vismaz 4 % apmērā no prasības neizpildījušā tirgus dalībnieka vai tirgotāja kopējā gada apgrozījuma ES.
Jaunais likums tika pieņemts, 552 deputātiem balsojot par, 44 — pret un 43 atturoties.
Pēc balsojuma ziņotājs Kristofs Hansens (PPE, Luksemburga) sacīja: “Līdz pat šai dienai mūsu lielveikalu plauktos ir bijis pāŗāk daudz produktu, kas klāti ar nodedzināto lietus mežu un neatgriezeniski iznīcināto ekosistēmu pelniem un kuru dēļ tikuši iznīcināti pirmiedzīvotāju iztikas līdzekļi. Ļoti bieži patērētājiem par to nekas nebija zināms. Ar atvieglojumu varu teikt: Eiropas patērētāji tagad var būt droši, ka viņi, ēdot šokolādi vai baudot kafiju, vairs neapzināti nepiedalās atmežošanā. Jaunais likums ir ne vien svarīgs instruments mūsu cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, bet tam arī jāpalīdz mums izkļūt no strupceļa, kas mums liedz padziļināt tirdzniecības attiecības ar valstīm, ar kurām mums ir kopīgas vērtības un mērķi vides jomā.”
Preses konference ar Hansenu notiks šodien plkst. 14.30 (pēc Briseles laika). Variet tai sekot tiešsaistē, klikšķinot šeit.
Turpmākie soļi
Tiesību akta teksts tagad oficiāli jāapstiprina arī Padomei. Pēc tam tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā pēc 20 dienām.
Vispārēja informācija
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aplēses liecina, ka laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam 420 miljoni hektāru mežu — platība, kas ir lielāka nekā ES, — tikuši pārveidoti nolūkā tos izmantot lauksaimniecībā. ES patēriņš ir atbildīgs par aptuveni 10 % no šīs globālās atmežošanas. Palmu eļļa un soja veido vairāk nekā divas trešdaļas attiecīgā patēriņa.
2020. gada oktobrī Parlaments izmantoja savu Līgumā paredzēto prerogatīvu un prasīja Komisijai izstrādāt tiesību aktu, kas apturētu Eiropas Savienības patēriņa veicināto globālo atmežošanu. Vienošanās ar ES valstīm par jauno likumu tika panākta 2022. gada 6. decembrī.
Ar šo tiesību aktu Parlaments atbild iedzīvotāju prasībai Eiropas Savienībā ieviest atbildīgāku mežu apsaimniekošanu, kas aizsargātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību. Šī prasība pausta Konferences par Eiropas nākotni secinājumu 5. panta 1. punktā, 11. panta 1. punktā, 1. panta 1. punktā un 2. panta 5. punktā iekļautajos priekšlikumos.
