DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Eiropas Parlaments pieņem savas jaunās prasības par Eiropas transporta tīklu

Grozījumu nolūks ir nodrošināt nozīmīgākās transporta infrastruktūras ilgtspējību, sankcionēt par infrastruktūras izveides kavēšanu un veidot transporta savienojumus ar Ukrainu un Moldovu.

Trešdien Parlaments pieņēma savu nostāju likumdošanas sarunās par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) noteikumu atjaunināšanu. Noteikumu pārskatīšanas nolūks ir visā Eiropas Savienībā izveidot dzelzceļu, autoceļu, iekšzemes ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu tīklu, kas savienots ar ostām un termināļiem. 

Pašreizējie TEN-T projekti ietver, piemēram, dzelzceļa tīklu Rail Baltica, kas savieno Helsinkus ar Varšavu, gan Brennera bāzes tuneli starp Austriju un Itāliju, kā arī ātrgaitas dzelzceļa līniju no Lisabonas uz Madridi.

Eiropas Parlamenta deputāti savā nostājā atkārtoti uzsver, ka līdz 2030. gada beigām ir jāpabeidz transporta infrastruktūras projekti, kas veido TEN-T pamattīklu, bet līdz 2050. gada beigām jāizveido visaptverošais TEN-T tīkls, īpaši koncentrējoties uz vājo vietu un trūkstošo savienojumu novēršanu un 11 Eiropas koordinatoru pilnvarošanu. Eiropas Parlamenta deputāti ierosina Komisijai šo projektu īstenošanas ievērojamas kavēšanās gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūru un samazināt vai pārtraukt finansējumu.

Eiropas Parlaments arī pieprasa, lai visiem transporta veidiem būtu vienoti tehniskie un darbības standarti, un uzsver, ka intermodālie pārvadājumi galvenokārt jāīsteno pa dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem vai ar tuvsatiksmes kuģošanu, bet pa autoceļiem vajadzētu veikt vienīgi sākotnējos un/vai galīgos pārvadāšanas posmus. Tāpēc būtu pilnībā jāelektrificē TEN-T pamattīkla dzelzceļi, nodrošinot ātrumu vismaz 160 km/h pasažieru un 100 km/h kravas vilcieniem. Tāpat līdz 2030. gada beigām jānodrošina, lai vilcieni varētu šķērsot ES iekšējās robežas ātrāk nekā 15 minūtēs, EP deputāti norāda noteikumu projektā.

Eiropas Parlamenta deputāti arī atbalsta transporta infrastruktūras projektu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, tā vietā pastiprinot partnerību ar Ukrainu un Moldovu.

Plašāk par regulu grozījumiem lasiet šeit.

Pēc apstiprināšanas plenārsēdē var sākties sarunas ar Padomi par tiesību akta galīgo redakciju. Plānots, ka pirmā sarunu kārta notiks 24. aprīlī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI