“Ne tikai piesārņojums, bet arī dažādi fiziski šķēršļi upēs un upes gultnes pārveidojumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ lielākajā daļā upju netiek sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte. Latvijā laba vai augsta ekoloģiskā kvalitāte ir tikai trešdaļai upju un ezeru, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropā (~40%). Lai uzlabotu upju stāvokli, ļoti daudzi no šiem šķēršļiem un pārveidojumiem būtu jālikvidē, tādēļ šeit nepieciešama ne tikai valsts, bet arī visu pārējo iesaistīto pušu sadarbība. Ļoti būtiska loma šajā procesā ir tieši pašvaldību, vietējo nevalstisko organizāciju un zemju īpašnieku vēlmei rīkoties. Upēs esošo šķēršļu aizvākšana ļaus veicināt bioloģisko daudzveidību un saglabāt tīrus, brīvi plūstošus ūdeņus nākamajām paaudzēm, līdz ar to ikviena iedzīvotāja interesēs ir uzstāt, lai upēs tiktu atjaunots dabiskais ritējums,” uzsver VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) projekta LIFE GoodWater IP vadītājs Jānis Šīre.
Vairums šķēršļu ir cilvēku radīti – novecojušas būves – vecu tiltu, dzirnavu uzpludinājumi (dzirnavezeri) un to paliekas, pamesti un neapsaimniekoti dīķi, mazās hidroelektrostacijas (HES), neatbilstoši izbūvētas vai novecojušas caurtekas un citas tehniskas būves, akmeņu krāvumi kāda upes posma ūdens līmeņa palielināšanai. Katrs šķērslis var negatīvi ietekmēt upi, dažreiz pat vairāku kilometru garumā. Visbiežāk aizsprosti tiek veidoti vietās, kur upēs dabiski novērojams samērā straujš kritums, tādējādi ne tikai izjaucot dabisko upes nepārtrauktību, bet arī iznīcinot straujteces, kas ir vienas no vērtīgākajām upju ekosistēmām, kurās sastopama būtiski augstāka dažādu augu un dzīvnieku sugu daudzveidība. Straujteces nodrošina lašveidīgo zivju nārsta iespējas, kā arī tajās notiek aktīva ūdens bagātināšanās ar skābekli.
Upes nepārtrauktība ir viens no parametriem, ko vērtē ūdeņu ekoloģiskajā kvalitātē. Ūdens ekoloģisko kvalitāti veido trīs parametru grupas – fizikāli-ķīmiskie parametri (piemēram, izšķīdušais skābeklis, barības vielu daudzums ūdenī u.c.), bioloģiskie parametri (piemēram, zivju, makrofītu jeb augstāko ūdensaugu, makrozoobentosa u.c. organismu sugu daudzveidība) un hidromorfoloģiskie parametri (piemēram, upes plūduma nepārtrauktība, taisnošanas intensitāte, hidroloģiskais režīms u.c.).
“Aizsprostu uzpludinājumos samazinās straumes ātrums, stāvošais ūdens ātrāk uzsilst nekā tekošajā upes daļā, samazinās skābekļa daudzums, jo tas tiek patērēts dažādos ķīmiskos procesos, tostarp noārdot arī cilvēka radīto piesārņojumu. Šādās vietās notiek aļģu un citu augu savairošanās, dūņu uzkrāšanās un paātrināta aizaugšana. Uzpludinājumā uzsilušais un ar skābekli nabadzīgākais ūdens var izraisīt arī zivju bojāeju lejpus uzpludinājuma, sevišķi lašveidīgo zivju upēs, kas ir īpaši jutīgas pret temperatūras un skābekļa režīma izmaiņām. Līdz ar to ūdens kļūst mazāk piemērots tām augu un dzīvnieku sugām, kuras tieši atkarīgas no ūdens temperatūras un izšķīdušā skābekļa daudzuma. Tāpat tiek traucēta zivju migrācija starp nārstošanas un barošanās vietām, jo aizsprostu dēļ daļai upju ir zaudēta sasaiste ar jūru, kas ir svarīga ceļojošo zivju (lasis, taimiņš, nēģis, vimba) migrācijai,” ietekmi skaidro projekta vadītāja vietniece Linda Fībiga.
Uzpludinājumos notiek arī sanešu uzkrāšanās, jo sedimentu jeb smilšu daļiņu plūsma tiek apstādināta, savukārt lejpus aizsprosta tiek sekmēta erozija un veidojas krastu iegruvumi, koku sagāzumi un citas negatīvas ietekmes. Īpaši jāmin mazo hidroelektrostaciju radītās straujās ūdens līmeņa svārstības lejpus aizsprosta, kas ne tikai veicina papildu krastu eroziju, bet arī sekmē dabisko dzīvotņu iznīcināšanu. HES darbības laikā ūdens plūsma var būt pārāk strauja, līdz ar to noteiktus biotopus straume vienkārši izskalo vai degradē, savukārt ūdens uzkrāšanas laikā lejpus uzpludinājumam ir pārāk sekls, tādēļ mazāk kustīgās organismu grupas, piemēram, gliemenes, sausajā gultnes daļā iet bojā. Īpaši nozīmīgas šīs ietekmes ir mazūdens periodā, kad jau tā nelielo upē pieejamo ūdens daudzumu papildu svārsta HES veiktā periodiskā ūdens nostrāde un uzkrāšana. Šī iemesla dēļ īpaši būtiska loma ir pareizai un atbilstošai ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai. Proti, ūdens daudzumu upē, pie kura ūdens organismi, ieskaitot zivis, jūtas komfortabli un ūdens trūkums netraucē to dažādām dzīves stadijām.
Ūdens struktūrdirektīvā noteikta prasība sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti visos ūdeņos visās Eiropa Savienības dalībvalstīs jau līdz 2015.gadam, savukārt, ja kādu iemeslu dēļ līdz noteiktajam laikam tas nebija iespējams, tad gala termiņš ir 2027.gads. Savukārt Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030.gadam, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, kā viens no galvenajiem elementiem ir atzīmēta brīva tecējuma atjaunošana vismaz 25 000 km upju. To nosaka fakts, ka šobrīd Eiropas upes sadrumstalo vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu, turklāt saldūdens migrējošo zivju skaits Eiropā kopumā ir samazinājies par 93% (Living Planet Index). Tādēļ visas Eiropas dalībvalstis ir aicinātas steidzami rīkoties un likvidēt šķēršļus, kas ir nepieciešams ne tikai dabai, bet arī mūsu pašu nākotnes nodrošināšanai.
Ņemot vērā aizsprostu un šķēršļu nozīmīgo ietekmi, kā arī lai nodrošinātu ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, LVĢMC sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” jau ir īstenojis un šobrīd īsteno vairākus projektus. Mērķis ir izstrādāt šā brīža situācijai atbilstošu metodiku HES ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanai Latvijas upēs un rekomendācijas šīs metodikas ieviešanai. Paralēli institūts “BIOR” ir veicis arī Latvijas upju ierindošanu prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā, tādējādi izveidojot upju sarakstu ar prognozēto sagaidāmo zivju faunas stāvokļa uzlabošanos pēc noteiktu apsaimniekošanas pasākumu, tostarp migrācijas nodrošināšana, dzīvotņu platības palielināšana, īstenošanas. Savukārt projektā “Zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanai nepieciešamas datubāzes izveidošana” tiks izveidota datubāze, kurā apkopota informācija par nozīmīgākajiem zivju migrācijas šķēršļiem Latvijā, kuros reāli iespējami risinājumi migrācijas uzlabošanai, tai skaitā to provizoriskās izmaksas, tādējādi atvieglojot zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanu un īstenošanu.
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļos līdz 2027.gadam Latvijai ieplānoti 2 miljoni eiro upju šķēršļu nojaukšanai. Plānots, ka finansējumu no nākamā gada atklāta konkursa veidā administrēs Lauku atbalsta dienests, tas būs paredzēts gan zivju ceļu izbūvei, gan dambju nojaukšanai. Uz atbalstu varēs pretendēt tieši to aizsprostu īpašnieki, kuri iekļauti minētajā pētniecības institūta “BIOR” datubāzē, taču tai ir jābūt brīvprātīgai īpašnieku iniciatīvai.
Balstoties uz pētījumos gūtajām atziņām, projekts LIFE GoodWater IP ir sācis diskusijas par aizsprostu problemātiku Latvijā ar mērķi koordinēt visu iesaistīto pušu sadarbību nepieciešamo likumdošanas grozījumu veikšanai un tālākas sadarbības sekmēšanai. Paredzams, ka šī sadarbība sekmēs tālākas un aktīvākas rīcības aizsprostu nojaukšanā un ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanā. Darba grupā iesaistīti projekta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts Zivju fonda, Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nākotnē plānots diskusijās iesaistīt arī pašvaldības, aizsprostu un HES īpašniekus un to interešu pārstāvjus.
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kopā ar partneriem no 19 organizācijām jau trīs gadus strādā kopīgā Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētajā projektā “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP), kura mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus.
