Atskata pasākumu par Konferences panāktajiem rezultātiem un tālākajām norisēm, kā arī sabiedrības iesaistīšanas veidiem ES lēmumu pieņemšanas procesā rīkoja Jelgavas novada Europe Direct centrs, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ar biedrības Eiropas Kustība Latvijā atbalstu, piedaloties Latvijas Ārlietu ministrijas un Konferences par Eiropas nākotni diskusiju rīkotāju pārstāvjiem.
Pasākuma atklāšanā Dr. Gunda Reire, Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre atzīmēja: “Esam paveikuši labu darbu. Lai arī Eiropas Savienības līmenī Eiropas nākotnes konference saskārās ar saturiskiem, organizatoriskiem un institucionāliem izaicinājumiem, nacionālā līmenī Latvijas iedzīvotājiem tā kalpoja kā plašs diskusiju cikls jaunām idejām un priekšlikumiem Eiropas Savienības politikas veidošanai. Latvijā ideju apmaiņu raksturoja iekļaujošs, dinamisks un demokrātisks process. Tas atbilda gan efektīvas līdzdalības, gan dienaskārtības un izpratnes veidošanas kritērijiem.”
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš uzsvēra: “Konference par Eiropas nākotni ilga gadu, bet šodienas pasākums ir apliecinājums tam, ka līdz ar gala ziņojuma pieņemšanu nekas nav beidzies. Eiropas Parlaments jau tagad strādā pie jauniem Eiropas likumiem, kuru mērķis ir īstenot konferences laikā paustos priekšlikumus - padarīt Eiropu drošāku, pārtikušāku, taisnīgāku. Konferencē klātienē piedalījās vairāki simti eiropiešu, bet jau nākamgad Eiropas Parlamenta vēlēšanās iespēja pavisam tieši lemt par Eiropas nākotni būs ikvienam vēlētājam Eiropā.”
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre atgādināja: "Eiropas pamats jeb sirds ir demokrātija un vērtības, un tā nebūtu dzīva un pulsējoša bez mums, eiropiešiem, kas tic vērtībām, kas dzīvo saskaņā ar tām un rūpējas par to aizstāvēšanu. Eiropa nav un nebūs iedomājama bez tās iedzīvotāju līdzdalības. Konference par Eiropas nākotni bija viens no pirmajiem tik plašiem līdzdalības un apspriešanās demokrātijas pasākumiem Eiropas Savienības mērogā. Tas ir labs piemērs tam, ka eiropieši, neskatoties uz dažādajām dzīves pieredzēm, atšķirīgajām valodām un kultūrām, spēj saprasties un sadarboties Eiropas nākotnes veidošanā. Pilsoņu paneļdiskusijas, kas bija Konferences par Eiropas nākotni centrālais elements, tagad kļuvušas par regulāru ES demokrātiskās dzīves daļu, diskutējot jau konkrētākas politikas jomas un virzot šos priekšlikumus tālākai apspriešanai ES institūcijās. Nākotnē paplašināsies arī iedzīvotāju digitālās līdzdalības iespējas, piedāvājot izmantot daudzvalodu interaktīvo platformu jeb konsultāciju portālu par politikas iniciatīvām.”
Europe Direct centra vadītāja Jelgavas novadā Tabita Šķerberga atzina: “Svarīgākā no visām prioritātēm ir cilvēks - bērns, jaunietis, uzņēmējs, jebkuras profesijas pārstāvis, seniors un viņa dzīve, tās iespējas un nākotne, lai katrs justu, ka savai pilsētai, novadam, valstij un Eiropai viņš ir vajadzīgs un svarīgs!”
Diskusijā, ko vadīja žurnālists Arnis Krauze, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”, Eiropas Tautas partijas grupa) pauda viedokli: “Apsveicami, ka par Eiropas nākotni Latvijas iedzīvotāji bija starp aktīvākajiem viedokļu un ideju paudējiem. Eiropas nākotnes konferences sagatavoto rekomendāciju izvērtēšana var būtiski palīdzēt lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem, definējot ES attīstības tālāko virzību. Mana personiskā līdzdalības pieredze Latvijā rāda, ka jēgpilnus rezultātus Eiropas nākotnes plānošanā ir spējušas sniegt tieši nevalstiskās organizācijas, kas, izmantojot radošas un pat neordināras pieejas, ir organizējušas sarunas ar iedzīvotājiem tuvu viņu dzīves vietai, piemēram, pilsētas laukumos vai dabā, lai runātu par nebūt vieglām ES tēmām. Taču, uzlūkojot Eiropas nākotnes konferences politiskos mērķus un ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, jo īpaši Krievijas izvērsto karu Ukrainā, šobrīd nav pareizais laiks ES pamatlīgumu atvēršanai un ambicioziem eksperimentiem ar neskaidriem rezultātiem. Eiropas Savienībai ir jākoncentrējas uz aktuālo jautājumu risināšanu un tādu priekšlikumu izstrādi, kuri ir īstenojami esošajā ES juridiskajā ietvarā.”
Savukārt Konferences par Eiropas nākotni dalībniece Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, uzsvēra: “Svarīgākais ir rezultāti. Latvijā iesaistījām plašu auditoriju, tai skaitā cilvēkus, kuri parasti neiesaistās. Taču tikpat svarīgi ir arī atgriezeniskās saites nodrošināšana un taustāmi rezultāti. Šajā ziņā jāsaka, ka lielo valstu pārstāvju teiktais biežāk tika citēts noslēguma dokumentos. Pārliecināt citus nav viegli. Mums vēl ir liels darbs priekšā, lai arī mums svarīgo īstenotu.”
Konferences par Eiropas nākotni dalībnieks Normunds Legzdiņš akcentēja: “Eiropas konference bija grūts un atbildīgs process. Daudzu eiropiešu idejas tika apkopotas ieteikumos, kas tika nodotas 2022.gada 9.maijā Eiropas institūcijām, lai tās iestrādātu likumdošanā vai mainītu to. Diemžēl, projekts bija sasteigts, daudzas lietas netika ņemtas vērā. Piemēram, par korupciju, tās apkarošanu. Neskatoties uz to, ka konference ir noslēgusies, Eiropas pilsoņu aktivitātes turpinās. Rūpīgi tiek sekots līdzi Eiropas institūciju lēmumiem, darbībām. Mēs esam atbildīgi un vēlamies, lai mūsu domas tiktu uztvertas nopietni.”
Konferences par Eiropas nākotni pilsoņu paneļu dalībnieces Katrīna Jankovska un Aleksa Tukiša atgādināja: “Jaunieši ļoti labprāt piedalījās Eiropas nākotnes pasākumos un bija vērtīgi tos veidot. Dažus rezultātus sasniedzām jau tūlīt, sarunājoties pasākumos. Tiesa, ne Eiropas līmenī, bet vietējā, bet arī tas ir svarīgi.”
Pēc diskusijas pasākuma dalībnieki Eiropas Kustības Latvijā ģenerālsekretāres Lienes Valdmanes vadībā analizēja šobrīd aktuālos ES nākotnes jautājumus. Jauniešu redzējumu par vissvarīgākajiem nākotnes jautājumiem, cita starpā nabadzības izskaušanu, sabiedriskā transporta pieejamību un vides aizsardzību u.c. uzklausīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdis, prof. Andris Sprūds (“Progresīvie”). Viņš skaidroja atšķirības starp ES līmenī lemjamiem jautājumiem un to, kas risināms Latvijā, kā arī mudināja jauniešus izmantot viņiem pieejamās iespējas. “Paldies jums par aktīvo iesaisti un vērtīgo nākotnes redzējumu. Jūsu viedoklis noderēs arī debatēs Saeimā par Eiropas nākotnes jautājumiem. Esiet aktīvi arī turpmāk, piedalieties Eiropas dienas pasākumos, Jauniešu Saeimā, programmā Erasmus+. Latvijas un Eiropas nākotne ir mūsu rokās.”
Informācijai:
Atgādinām, ka Latvijas sabiedrība bija viena no aktīvākajām savu ideju un ierosmju virzīšanā, kā arī diskusijās par citu izstrādātajiem priekšlikumiem. 2022. gada decembrī ES Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija atskatījās uz paveikto Konferences par Eiropas nākotni ierosinājumu virzīšanā, šajā laikā ir atsākušās arī Eiropas Komisijas rīkotas pilsoņu paneļdiskusijas. Pārskats: Konference par Eiropas nākotni (europa.eu).
Pasākums notika ļoti īpašā vietā - Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur ilgstoši bija izglītības iestāde (Academia Petrina). Tajā ir mācījušies Latvijas valsts vizionāri, domātāji un valstvīri, t. sk. Jānis Čakste. Ēka pārcietusi II pasaules kara un okupācijas šausmas, mūsdienās veiksmīgi modernizēta. Ēkā dibināta arī pirmā Latvijas zinātnes biedrība.
