Ministrs Māris Sprindžuks: “Sanāksmes laikā saņēmām satraucošas ziņas par Augšdaugavas novadā izsludināto oranžās pakāpes brīdinājumu Daugavas krastos lejpus Daugavpils. Tas parāda to, cik būtiska ir atbildīgo iestāžu gatavība ārkārtējām situācijām un to, ka ir nepieciešams mācīties no iepriekšējās pieredzes un atbilstoši attīstīt valsts civilās aizsardzības plānu. Sanāksmes laikā ir gūtas ļoti būtiskas atziņas, kas palīdzēs citām pašvaldībām, dienestiem un iesaistītajām pusēm.”
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), AS “Sadales tīkls”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta, kā arī virkni iesaistīto pašvaldību, kurām ir un saglabājas augsts plūdu risks.
LVĢMC atgādināja, ka Jēkabpils šogad piedzīvoja otro augstāko ūdens līmeni kopš 1907.g. Martā strauji kusa sniegs, to veicināja siltais un nokrišņiem bagātais laiks. Martā daudzviet jau novērots palu maksimums, ūdenslīmenis pazeminās, tomēr austrumdaļas upju baseinos applūdušas teritorijas ir joprojām. Ūdenslīmeņa kāpums sniega kušanas un nokrišņu ietekmē turpinās Gaujas posmā pie Valmieras, Salacas baseina upēs un Daugavā, kā arī atsevišķās tās baseina upēs vai to posmos. Marta pēdējās dienās un aprīļa sākumā naktīs būs sals, austrumdaļas upju baseinos veidojas sniega sega. Daugavā ledus nav no Suražas līdz Jersikai, no Jēkabpils līdz Pļaviņām ir ledus krautņi upes krastos. Daugavā ūdenslīmenis paaugstinās ar intensitāti 20-62 cm diennaktī, straujākais ūdenslīmeņa kāpums ir posmā Polocka-Daugavpils. Citās upēs sals veicinās noteces samazināšanos un ūdenslīmeņu straujāku krišanos, tomēr Daugavā palu vilnis turpināsies un maksimums gaidāms laika periodā no 30.03. līdz 02.04., augštecē ilgstošāk. Palienes un zemākās vietas būs ilgstošāk applūdušas.
LVĢMC norādīja, ka, lai veicinātu prognožu efektivitāti un attiecīgi arī reaģēšanu, nepieciešama arvien ciešāka sadarbība ar pašvaldībām gan ikdienā, gan palu laikā. Nepieciešama arī papildu informācija par mazākām hidroelektrostacijām, kas Latvijā ir 146, lai arvien efektīvāk modelētu ūdensteci. Tāpat LVĢMC ieskatā atbalstāma būtu Eiropas Komisijas “Destination Earth” iniciatīva izveidot Zemes digitālo dvīni. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, lai maksimāli modelēt telpiskā veidā par enerģētiku, veselību, hidroloģiju un citus faktorus.
Sanāksmē savu gatavību plūdu riskam ziņoja arī AS “Latvenergo”. Ļoti iespējams, ka klimatisko izmaiņu ietekmē ar palu laiku turpmāk būs jārēķinās pat no decembra līdz aprīlim, tādēļ AS "Latvenergo" Daugavas HES kaskāde tika sagatavota darbam paaugstinātas pieteces apstākļos un ir gatava arī prognozētajam lielajam ūdens pieplūdumam. Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors: "Šobrīd Pļaviņu HES ūdens pietece sasniegusi 2800 m3/sek., šāda pietece pēdējo reizi ir bijusi 2013. gadā. Attiecīgi Daugavas HES kaskāde strādā, izmantojot visu pieejamo jaudu, tādējādi nodrošinot Latvijas elektroenerģijas patēriņu un arī pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas cenu Nord Pool biržā. Ūdens pietecei pārsniedzot elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu, tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Tas šobrīd ir noticis Ķeguma HES, ko labi var aplūkot no upes labajā krastā izveidotās skatu vietas – aicinām izmantot šo reto iespēju!"
AS "Latvenergo" Daugavas HES kaskāde tika savlaicīgi sagatavota lielam ūdens pieplūdumam, sākot ar personāla gatavību un tehnisko nodrošinājumu, lai maksimāli izmantotu hidroresursus elektroenerģijas ražošanai un nepieciešamības gadījumā lieko ūdeni novadītu pār ūdens pārgāzni, pilnībā veikta iekārtu sagatavošana un pārbaude palu periodam. Daugavas HES ekspluatācijas režīms pakārtots hidrotehnisko būvju drošumam. Šobrīd tiek strādāts ar esošo Daugavas pieteci, racionāli izmantojot to elektroenerģijas ražošanai. Tāpat “Latvenergo” ziņo, ka tiek ievēroti ekspluatācijas instrukcijas un ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktie līmeņa intervāli ūdenskrātuvēs. Operatīvais personāls ir sagatavots kvalitatīvai un savlaicīgai darbu koordinācijai, lēmumu pieņemšanai par konkrētiem pasākumiem un sadarbībai ar VARAM, VUGD u.c. iesaistītajām institūcijām.
Savukārt AS “Sadales tīkls” tīkla pārvaldības direktors Armands Staltmanis ziņoja par uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem. Uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka “Sadales tīkls” pastāvīgi komunicē ar pašvaldībām atbilstoši aktuālajai situācijai. Šobrīd ir pārplūduši vairāki objekti un tika veikti trīs elektrības drošības atslēgumi – viens Ādažu novadā un divi – Augšdaugavas novadā.
Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sniedz izsmeļošu atskatu par janvāra plūdiem Jēkabpilī, daloties ar pieredzi, izklāstot situācijas attīstību pa soļiem un daloties izaicinājumos. Pašvaldības mērs sniedza arī ieteikumus citiem sanāksmes dalībniekiem, kuru starpā bija arī citu pašvaldību pārstāvji.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē pasākumus, kuri saistīti ar plūdu apdraudējumu valstī, un plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas - LVĢMC, VUGD, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, Latvenergo, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un pašvaldību policijas u.c.
