Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS „BTA Baltic Insurance Company” par 30 000 euro. Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā.
Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par zaudējumu atlīdzību 28 272,57 euro apmērā.
Ar Latgales apgabaltiesas 2022.gada 10.februāra spriedumu prasītājas prasība pret AAS „BTA Baltic Insurance Company” noraidīta.
Senāts minēto spriedumu atcēla, norādot, ka lietā nav strīda, ka risks, kas iestājās konkrētajā gadījumā, proti, zaudējumu nodarīšana trešajai personai slēgtā slēpošanas trasē, bija apdrošināts. Atbilstoši apdrošināšanas būtībai personas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, var paļauties, ka, iestājoties ar apdrošināto risku cēloniski saistītam notikumam (apdrošināšanas gadījumam), to īpašums un ekonomiskās intereses tiks aizsargātas. Situācijā, kad apdrošinātais risks aprobežots ar nosacījumu, kura izpilde ir ārpus apdrošinātās personas kontroles, šāda paļaušanās nav iespējama.
Senāts norāda, ka prasību iesniegt apdrošinātājam informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai. Tam par šķērsli var būt gan cietušās personas veselības stāvoklis un ar to saistītās prioritātes, gan fakts, ka ar ārstniecību (rehabilitāciju) saistītie reālie izdevumi vēl nav zināmi. Līdz ar to būtu apsverams, vai vispār ir saprātīgi un ticami sagaidīt, ka cietusī trešā persona pieteiks zaudējumu atlīdzību 30 dienu laikā no negadījuma dienas, ņemot vērā, kāda veida un smaguma traumas var un arī tiek nodarītas slēpojot un snovojot. Proti, vai strīdus noteikums vispār nav pretrunā pašam apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un nepadara apdrošināšanu par bezjēdzīgu, un līgumu – par faktiski neizpildāmu no apdrošinātā puses.
Senāts spriedumā norāda, ka, izšķirot strīdu, tiesai jāizvērtē līguma noteikumus Patērtētāju tiesību aizsardzības likuma aspektā un tā līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus attiecībā uz patērētāju nepiemēro. Tāpēc Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC-106/2023 (C30391521)
