2022. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 373 eiro mēnesī

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 006 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 006 eiro jeb 73,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 8,7 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1081 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija 1 081 eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu (994 eiro), tā pieauga par 8,8 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 806 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mēneša vidējās darba samaksas gada pārmaiņas

Vidējais atalgojums privātajā sektorā pieaudzis straujāk

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā (1 375 eiro) bija par diviem eiro lielāka nekā sabiedriskajā (1 373 eiro), un tās gada pieauguma temps (8,0 %) bija straujāks nekā sabiedriskā sektora (6,2 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 339 eiro jeb par 5,6 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

(eiro)

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu valstī kopumā pieauga par 11,5 % jeb 1 249,7 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 26,5 tūkst. jeb 3,7 %.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas

(procentos pret iepriekšējo gadu)

                  
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 13,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8 %, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 11,0 %. Zemākais pieaugums bija vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 2,5 %, citu pakalpojumu nozarē – par 4,9 % un būvniecībā – par 5,2 %.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas

gada pārmaiņas nozarēs

(procentos)

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

2022. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu, tāpat kā gadu iepriekš, lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (889 eiro).

Mēneša vidējā darba samaksa 2022. gadā

Latgalē vidēji pelna par 37 % mazāk nekā Rīgā

Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija Rīgā – 1 535 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (961 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Pierīgā – par 9,1 %, zemākais pieaugums bija Zemgalē (6,0 %).

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos

4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 443 eiro

2022. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 443 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,0 %.

2022. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 9,3 %, sabiedriskajā sektorā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1 %.

Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,2 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,5 %, privātajā – 3,6 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,9 %. 

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 055 eiro, un salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni tā pieauga par 7,9 %. Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 4,0 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 9,10 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gadā bija 9,10 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,6 % (2021. gadā – 8,54 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,70 līdz 11,46 eiro jeb par 7,1 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 11,7 % un 4,4 % gada laikā.

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

Metodoloģiskā informācija

2022. gada beigās 1.–3. ceturkšņa dati tika precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

1 Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām