DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. februārī, 2023
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Latvijā 2022. gadā veikti 730 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 259.1 mljrd. eiro kopapjomā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2022. gadā veica 730.0 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 259.1 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2 milj. maksājumu 709.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 25%, bet maksājumu kopapjoms – par 18%. Tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā, kas saistīts ar diviem faktoriem:

  • ar iedzīvotāju aktivitātes palielināšanos,
  • apjomu pieaugumu daļēji ietekmējusi arī augstā inflācija 2022. gadā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (38% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2022. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 43.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 898 bankomātu. 2022. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.0 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.6 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika#latvijas-maksajumu-statistika).

Uzziņai

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.

Latvijas Banka izveidojusi un uztur arī Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.

Latvijas Banka zibmaksājumu laboratorija ZibLab++  – inovatīva sadarbības platforma, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu, zibsaišu un zibprasījumu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumu-laboratorija

Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI