DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. februārī, 2023
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

2022. gadā bija nodarbināti 63,9% iedzīvotāju

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2022. gadā Latvijā bija nodarbināti 886,2 tūkstoši jeb 63,9 % iedzīvotāju1 vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn nodarbinātības līmenis pieauga par 1,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 22,2 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2022. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022. gadā bija 5,0 tūkstoši (4. ceturksnī – 5,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

4. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,6 % un 61,7 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

 

2021. gads

2022. gads

2022. gada

1. cet.

2. cet.

3. cet.

4. cet.

Pavisam (15–74 gadi)

864,0

886,2

869,3

885,2

899,5

890,6

vīrieši

431,8

437,4

430,1

437,5

444,8

437,4

sievietes

432,2

448,7

439,2

447,8

454,7

453,2

Jaunieši (15–24 gadi)

48,0

54,6

50,6

56,0

58,0

53,8

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan pēdējos 10 gadus nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 3. ceturksnī ES – 61,2 %), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,6 %, savukārt Lietuvā – 65,3 %.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 2,7 procentpunktiem

2022. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,6 %, kas ir par 2,7 procentpunktiem augstāks nekā 2021. gadā. Nodarbināti bija 54,6 tūkstoši jauniešu (2021. gadā – 48,0 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 4,2 tūkstošiem jeb 7,2 % un bija 53,8 tūkstoši (2022. gada 3. ceturksnī – 58,0 tūkstoši). Jauniešu nodarbinātības līmenis 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 2,6 procentpunktiem   līdz 29,6 %.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,4 stundām vairāk

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt 2022. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

2022. gadā 66,4 tūkstoši jeb 7,5 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 8,4 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (69,1 %), vīrieši mazāk – 30,9 %. 2022. gada 4. ceturksnī katrs trīspadsmitais (67,7 tūkstoši jeb 7,6 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,3 tūkstošiem jeb 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (64,4 tūkst. jeb 7,2 %).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā

2022. gadā 36,7 tūkstoši (4,1 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,0 tūkstošiem jeb 5,4 procentiem vairāk nekā 2021. gadā. Sievietes (21,2 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (15,5 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 11–20 stundas (34,8 %), un 1–10 stundas (34,6 %). 2022. gada 4. ceturksnī 37,4 tūkstoši (4,2 %) nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 7,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī (40,3 tūkstoši jeb 4,5 %).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

4. ceturksnī 11,3 % darbinieku strādāja attālināti

2022. gada 4. ceturksnī 11,3 % (87,7 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti². Tas ir par 56,0 tūkstošiem jeb 7,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (143,7 tūkstoši jeb 18,8 %), bet par 9,0 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (78,7 tūkstoši jeb 10,1 %). No attālināti strādājošajiem 60,1 % bija sievietes un 39,9 % vīrieši.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (35,0 %), attiecīgi 46,1 % vīriešu un 27,7 % sieviešu. Nedaudz mazāk (34,2 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,6 % – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (12,2 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (5,4 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 53,6 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44,8 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 23,0 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, nedaudz mazāk (19,7 %) zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku. Viszemākais (4,5 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars 4. ceturksnī vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).

Attālināti strādāja 28,2 % vecāko speciālistu, 22,8 % vadītāju, 16,8 % speciālistu un 13,0 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2022. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 31,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 16,5 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī apsekojumā piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

¹ 2022. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

² Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI