Atgādinām, ka, lai apspriestu LBAS iesniegtos priekšlikumus likumprojektā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, LBAS aicināja NTSP sasaukt jau pirms valsts budžeta pieņemšanas – 6. februārī. Tas nenotika, un tādēļ LBAS aicinās pieņemt NTSP sanāksmju laika grafiku 2023. gadam, kā arī noteikt galvenās apspriežamās tēmas. To iespējamais loks ir plašs – valsts budžeta ietvars 2024. un 2025. gadam, neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšana, darba samaksas konkurētspējas paaugstināšana vismaz Baltijas valstu kontekstā, koplīgumu pārklājuma palielināšana saistībā ar ES direktīvu u.c.
NTSP sēdē LBAS atgādinās par virkni iesniegto priekšlikumu valdības rīcības plānam.
Tajā noteikti jāietver LBAS biedru iemaksu – biedru naudas iekļaušanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos, uzskaitot to kā IIN pārmaksu, kas atgūstama, iesniedzot ikgadējo gada ienākumu deklarāciju. LBAS aicinās paaugstināt neapliekamo minimumu un diferencētā ienākuma nodokļa piemērošanas robežas.
LBAS aicinās paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem - par transportu, dienesta viesnīcu/ naktsmītni, vispārējo profesionālo un augstāko izglītību, lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu paplašināšanu, attiecinot tos arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un budžeta iestādēs nodarbinātajiem. Savukārt, lai kompensētu kopējās patēriņa cenu līmeņa izmaiņas, ar IIN neapliekamā summa LBAS ieskatā ir jāceļ vismaz līdz 960 eiro gadā (80 eiro mēnesī). Vēl LBAS akcentēs komandējuma Latvijas teritorijā dienas naudas apmēra pārskatīšanu un virkni citu jautājumu.
Par solīto un neizpildīto valsts budžeta kontekstā NTSP sēdē atgādinās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un citas LBAS dalīborganizācijas.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Vēl šī gada ietvarā ir jāvērtē, kā tiks atbalstīta Latvijas dzelzceļa infrastruktūra, jo ir ļoti ievērojams kravu tranzīta kritums. Un arodbiedrības redz iespējas, kādā veidā var palielināt veselības aprūpes un izglītības un zinātnes nozares finansējumu un īstenot darba samaksas grafiku. Mūsu ieskatā, ir iespējams gan elastīgi un pienācīgās robežās samazināt valsts parādu, gan nepieciešamo finansējumu rezervēt veselībai un izglītībai. Šo problēmjautājumu nerisināšana negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību.”
