Šķiet, ka darba grupas mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, lai, tostarp, veicinātu iedzīvotāju labbūtību, kas ietver arī veselību un drošību darba vietās. Darba devējs, pieņemot darbā darbinieku, apņemas nodrošināt darbiniekiem taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Obligātā veselības pārbaužu veikšana nav birokrātijas un administratīvā sloga problēma, un ir pārsteidzoši, ka tas izskan kā viens no pirmajiem darba grupas ierosinājumiem. Pārskatot obligāto veselības pārbaužu regularitāti, kas skar tikai un vienīgi darba devēja izdevumus, nav saprotams, kā tas samazinās birokrātiju un uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti. LBAS ieskatā, ir nepieļaujams un nepārdomāts izteiktais priekšlikums1 samazināt obligāto veselības pārbaužu (OVP) regularitāti, tādējādi radot risku nodarbināto veselības pasliktināšanai un darba drošības samazināšanai. Obligātās veselības pārbaudes mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai savlaicīgi atklātu veselības traucējumus un darba riska faktoru ietekmi uz tiem. Agrāk atklājot darbinieka veselības problēmas, mēs tās daudz ātrāk un lētāk varam novērst, izvairoties no ilgstošas slimošanas un darbspēju zudumiem.
Rūpes par darbinieka veselības saglabāšanu un uzturēšanu ir valsts sociāli un ekonomiski nozīmīga prioritāte, bez kuras nav iedomājama arī Latvijas tautsaimniecības un efektīvas valsts pārvaldes konkurētspēja. Darba vides riski ir atkarīgi no veicamajiem pienākumiem un darba vides, kurā tie ir jāveic, un obligāto veselības pārbaužu veikšana ir tiešā cēloņsakarībā ar darba devēja pienākumu izpildi, arodslimībām, kurām ir tendence pieaugt, nelaimes gadījumiem darbā, kā arī pieejamību veselības aprūpei un kopējo sabiedrības veselības stāvokli.
LBAS aicina nenovirzīties no galvenā mērķa, kāds tika noteikts, izveidojot rīcības grupu, un nepieļaut, ka rīcības grupas aizsegā tiek lobētas atsevišķas intereses, kā rezultātā tiek nevis mazināta birokrātija un uzlabota un efektivizēta valsts pārvalde, bet samazinātas strādājošo pamattiesības.
Bez tam LBAS vērš uzmanību, ka jautājumi, kas skar nodarbinātību, tostarp darba tiesības un darba aizsardzību, ir Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA), kurā piedalās visas sociālā dialoga puses, kompetencē esošs jautājums. Līdz ar to nav pieļaujams, ka jautājums, kas skar nodarbinātību, tiktu skatīts un vērtēts bez LBAS iesaistes.
Ņemot vērā augstāk minēto, LBAS pievērš uzmanību nepieciešamībai nošķirt sociālo no jebkura cita dialoga. Sociālā dialoga process ir skaidri definēts, atzīts un reglamentēts starptautiskajā, Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī. Līdz ar to LBAS pieprasa saglabāt esošo sociālā dialoga struktūru un regulējumu, lai nodrošinātu tā efektivitāti, lietderīgumu un pārdomātu, pamatotu lēmumu pieņemšanu.
1 https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/vienojas-samazinat-pieprasamas-informacijas-apjomus-no-iedzivotajiem-un-uznemumiem
