Trešdien, 26. februārī, Latvijas uzņēmēju organizāciju pārstāvji tikās ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu, lai pārrunātu, kā sasniegt valsts budžeta optimizēšanu, lai ietaupītos līdzekļus novirzītu nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā un ģimeņu politikas atbalstā.
Gan LDDK, gan FNA pauda, ka abas uzņēmēju organizācijas augsti vērtē Valsts kontroles veikto darbu lietderības revīzijās, kas izgaismo jau iepriekš identificētu problēmu – būtiska valsts budžeta līdzekļu daļa netiek izmantota lietderīgi un efektīvi.
“Sākot darbu pie izdevumu analīzes, skatījāmies vēsturisko griezumu. No 2019. līdz 2023. gadam, kad pieejama pilna aina, budžeta izdevumi auguši par teju sešiem miljardiem eiro, proti, no 11,7 miljardiem uz 17,2 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā nav īstenota neviena sociāli nozīmīga reforma, nav būtiska pieauguma ne policistu, ne ugunsdzēsēju, ne medmāsu algās. Seši miljardi uzsūcas sistēmā bez redzama labuma sabiedrībai. Tādēļ uzskatām, ka, sākot darbu pie budžeta izstrādes turpmākajam periodam, jāsāk ar izdevumu samazināšanu par 5%, kas veido 850 miljonus, lai novirzītu tām prioritātēm, kas aktuāla šī brīža ģeopolitiskajā situācijā,” teica LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps pauda, ka mēs nevaram atļauties vājināt Latvijas konkurētspēju.
“Lai turpinātu stiprināt valsts drošību un aizsardzību, prioritātei ir jābūt publiskā sektora izdevumu racionalizācijai un mazināšanai, nevis nodokļu celšanai”, teica Cērps.
Tikmēr Valsts kontroles vadītājs Edgars Korčagins tikšanās laikā apliecināja, ka VK aktīvi piedalīsies 2026. gada budžeta veidošanas gaitā, jo šīs tiesības paredz gan likums, gan laba citu valstu pieredze.
“Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāte un ekonomiskums ir ne tikai finanšu disciplīnas, bet arī sabiedrības uzticības jautājums. Mēs apkoposim lietderības revīzijās konstatētās iespējas rast budžeta līdzekļu ietaupījumus un rosināsim tās vērtēt valsts budžeta veidošanas procesā,” uzsvēra E. Korčagins.
Šā gada sākumā Valsts kontrole ir jau publicējusi divu lietderības revīziju rezultātus, bet 2024. gadā – 12, kur ir redzamas gana daudz pozīciju, kur izdevumus varētu izmantot efektīvāk.
Piemēram, izvērējot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam paredzētās aktivitātes, to pārvaldību un finansējumu, secināts, ka pamatnostādņu īstenošanai ir ieplānoti 42 miljoni eiro, taču kopējās finanses ir nenosakāmas un trūkst skaidrības par līdzekļu izlietojumu. Nav skaidru rādītāju, lai novērtētu politikas ietekmi un sabiedrības saliedētību dinamikā. Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
Savukārt revīzijas ziņojumā “Pašvaldību rīcības, institūciju sadarbības un publisko investīciju projektu īstenošanas pilnveides iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” secināts, ka Eiropas Savienības finansējums 2014.–2020. gada periodā lielākoties bija izmantots pašvaldību budžeta deficīta segšanai ceļu remontam, nevis radītu “jaunu telpu” tādas uzņēmējdarbības veicināšanai, kas stimulētu jaunas darba vietas, iespējas komersantiem un pienesumu tautsaimniecībai.
“Mēs redzam, ka ekonomika bremzējas, un par to uzņēmēji brīdināja jau, kad tika strādāts pie 2025. gada budžeta. Tagad to var redzēt arī skaitļos. Finanšu ministrija ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta prognozi no 2,9% līdz 1,2%, pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi šā gada janvārī ir par 4% mazāk nekā pērn tādā pašā periodā, lai gan bija ieplānots, ka būs 9% pieaugums. Vārdos, iespējams, tas neizklausās daudz, bet, saglabājot tikai 4% PVN nodokļa ieņēmuma krituma dinamiku, tas veidotu robu budžetā pret plānotajiem ieņēmumiem vairāk nekā 0,5 miljardi,” skaidroja Gorkšs.
LDDK ģenerāldirektors uzsvēra, ka apstākļos, kad ir pieaugošas vajadzības – aizsardzībai, mums jārīkojas atbildīgi – griezt nelietderīgus tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu tam, kas šobrīd ir prioritāte.
“Kā teica LDDK prezidents Andris Bite, mums nevajag DOGE, mums ir pietiekami valstiski domājušu cilvēku. Šobrīd budžeta plānošanā katram jāizdara savs darbs – politiķiem publiski jāapņemas samazināt valsts izdevumus par 5%, ierēdņiem ministrijās un iestādēs jāizvērtē izdevumu lietderība un, uzsākot jaunā budžeta plānošanas ciklu, jāsāk ar ietaupījumu. Ja parastos gados, ministrijas un iestādes pārskatot izdevumus atrada 130–160 miljonus eiro, tad šobrīd jāveic pašrevīzija un no 17 miljardu budžeta jāizvirza izmērāms 0,85 miljardu eiro mērķis – tas segs gan aizsardzības vajadzības, gan citas šīs dienas diktētas prioritātes,” teica Gorkšs.
Jau vēstīts, ka marta sākumā Finanšu ministrijai ir jāiesniedz 2026. gada budžeta sagatavošanas grafiks, kur uzņēmējus pārstāvošās organizācijas cer sagaidīt arī ceļa karti tam, kā tiks realizēta publisko tēriņu mazināšana.
Gan LDDK, gan LTRK ir uzsvērušas, ka apņēmīga publisko tēriņu mazināšana (izņemot sociālā budžeta pensijas un pabalstus) par 5% jeb 850 miljoniem eiro ir nepieciešama, lai sagatavotos gan pieaugošajiem aizsardzības tēriņiem, gan citām prioritātēm vai veidotu rezervi, kamēr ekonomika stagnē.
Vēl šā gada 23. janvārī četras Latvijas uzņēmēju organizācijas – LDDK, LTRK, Latvijas Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā – parakstīja deklarāciju ar aicinājumu samazināt publiskā sektora tēriņus.
