Aleksejs Višņakovs, valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs: “Uzskatu, ka tikšanās ar stacionāru darbiniekiem ir ārkārtīgi būtiskas, lai informētu un diskutētu par lieliem mērķiem - turpmāko attīstību, kā arī - lai uzklausītu darbinieku redzējumu un viedokļus. Dialogs un problēmu identificēšana ir nepieciešama, lai rastu risinājumus personāla vajadzību un darba apstākļu uzlabošanā. Esmu pārliecināts, ka informēts un motivēts personāls ir atslēgvārds pacientu ārstēšanas un aprūpes uzlabošanā un pilnveidošanā.”
Profesors Haralds Plaudis, valdes loceklis: “Slimnīcas turpmākās attīstības stratēģija ir izstrādāta, ņemot par paraugu Eiropas vadošo universitāšu slimnīcu un klīniku stratēģijas. Savukārt mūsu slimnīcas attīstības stratēģiskos virzienus definēja ārstniecības vadošie speciālisti, aktīvi iesaistoties arī struktūrvienību darbiniekiem, kas sniedza savu redzējumu un priekšlikumus – turpmākai izaugsmei un pacientu ārstniecības procesu uzlabojumiem nākotnes slimnīcā. Ir virkne izaicinājumu, kas ir globāli, piemēram, arvien novecojoša populācija ar daudz dažādām hroniskām saslimšanām. Vienlaikus – pacienti ir daudz labāk informēti par ārstēšanas iespējām un sagaida kvalitatīvus uzlabojumus visos ārstēšanas un aprūpes posmos. Virzība uz pacienta centrētu un integrētu veselības aprūpi ir mūsu mērķis un redzējums.”
Andis Pinkulis, valdes loceklis: “Slimnīcas sniegto ārstniecības pakalpojumu tarifi, ko apmaksā Nacionālais veselības dienests, jau vairākus gadus neatbilst aktuālajām izmaksām. Neskatoties uz to slimnīcai ir jānodrošina pacientu ārstēšana un aprūpe, tai jāsedz energoresursu, zāļu, medicīnas ierīču būtisks cenu pieaugums un jāsamaksā algas darbiniekiem par padarīto darbu. Algas apmērs tiešā veidā ir atkarīgas no pakalpojumu tarifos iekļautajām izmaksām. Tāpēc īpaši svarīgi, lai tarifi tiktu šogad pārskatīti un būtu tiem ilgtermiņā piešķirts finansējums - atbilstoši reālajām izmaksām.”
Kaspars Plūme, valdes loceklis: “Finansējums, kas piešķirts lielo infrastruktūras objektu un projektu realizācijai tiek piešķirts mērķēti un pamatoti tikai un vienīgi paredzētajam mērķim. Izbrīna publiskajā telpā apzināti vai neapzināti paustie apgalvojumi, ka to naudu slimnīca varētu novirzīt darbinieku algām. Slimnīca pat gribēdama nevar un nav tiesīga novirzīt algu palielināšanai infrastruktūras projektiem paredzēto naudu.”
Tikšanās otrajā daļā klātesošie diskutēja par ārstēšanas un aprūpes procesiem, kas būtu jāuzlabo vai jāpilnveido. Darbinieki uzdeva jautājumus, izteica viedokļus un arī definēja problēmas, kurām būtu nepieciešami steidzami risinājumi. Piemēram, tika pārrunāts joprojām aktuālais darbinieku veselības apdrošināšanas jautājums un turpmākās atalgojuma politikas jautājums, lai noturētu un arī piesaistītu nepieciešamo personālu darbam Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Tuvāko nedēļu laikā Aleksejs Višņakovs kopā ar valdes locekļiem un direktoriem apmeklēs visus slimnīcas stacionārus, kur tiksies ar darbiniekiem, informējot par aktualitātēm un uzklausot ikviena viedokli, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti.
Izziņai. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī un ir trešais lielākais darba devējs Latvijā. Šobrīd Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas piecos stacionāros strādā gandrīz 5 000 darbinieku. Pagājušajā gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros ārstējās 54 490 pacienti, bet dienas stacionāros – vairāk nekā 25 058 pacienti.
