Tikšanās piedalījās Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Daiga Mieriņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja: “Administratīvi teritoriālā reforma ir īstenota. Tagad jānoslēdz darbs pie nākamā posma – jāizvēlas otrā līmeņa pārvaldības modelis, par ko gaidāmas būtiskas diskusijas gan valdībā, gan Saeimā. Man ir gandarījums, ka jaunais VARAM ministrs nāk ar redzējumu un apņemšanos stiprināt plānošanas reģionus, sakārtojot tik būtisku jautājumu par to funkciju deleģējumu un finansējumu to īstenošanai. Turklāt ministra redzējums ir balstīts uz funkciju sasaisti ar reģionālās kapacitātes un politikas veidošanas stiprināšanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai plānošanas reģionus nepārvērš par to funkciju īstenošanu, ko nevēlas īstenot ministrijas un to pārvaldībā esošās iestādes.”
Juris Žilko, Rīga plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs: “Atzinīgi vērtēju iniciatīvu stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti un veidot tās kā efektīvas lēmumu pieņemšanas platformas starp nozaru ministrijām un katra reģiona pašvaldībām, atbilstoši paplašinot funkciju tvērumu. Turklāt atbalstu redzējumu, ka plānošanas reģionu funkcijas var atšķirties, atbilstoši reģiona specifikai un vajadzībām. Rīgas plānošanas reģions sociālekonomiski ir spēcīgākais reģions ar no citiem reģioniem atšķirīgām sociālām un ekonomiskajām problēmām, piemēram, saistībā ar izglītības iestāžu kapacitāti uzņemt jaunus bērnus, mobilitātes izaicinājumiem un ceļu noslodzi, starptautiskas nozīmes tranzīta punktiem. Tāpēc pieeja būt elastīgiem funkciju veidošanā ir labākais iespējamais modelis, kā veidot spēcīgus un uz valsts attīstību un uz reģiona iedzīvotāju vajadzībām vērstus plānošanas reģionus.”
Kā dažas no galvenajām reģiona funkcijām, kas būtu nākotnē jāstiprina, VARAM ministrs Māris Sprindžuks norādīja sabiedrisko transportu, ceļu tīklu un mobilitāti, sociālo pakalpojumu vienoto tīklu un pieejamību, izglītību, it īpaši akcentējot profesionālo izglītību, reģionālās attīstības atbalsta politikas īstenošanu, vienlaicīgi atzīstot, ka tiks uzsāktas diskusijas arī par atbilstošu finansējuma pārdalīšanu.
Ministrs informē, ka par plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanu priekšlikumi atbilstošajos likumos (Teritorijas attīstības plānošanas likums, Reģionālās attīstības likums) tiks jau drīzumā izstrādāti un pēc tam tiks uzsāktas diskusijas ar partneriem valdībā un pašvaldībām, kā arī citām iesaistītajām pusēm.
Šī gada 20.janvārī Ķekavā notika Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas tikšanās, kuras laikā pārrunāja būtiskākos jautājumus saistībā ar reģiona attīstības perspektīvām. Tikšanās laikā pārrunāja aktualitātes saistībā ar Pašvaldību likuma ieviešanas gaitu, kā arī diskutēja par aktuāliem jautājumiem saistībā ar reģionālo attīstību Reģionālās attīstības likuma ietvaros.
Tikšanos no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses vadīja tās priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kas iepriekš vairākus gadus vadīja Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi. Savukārt no Rīgas plānošanas reģiona puses – reģiona Attīstības padomes jaunais priekšsēdētājs un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko. Sēdē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kas līdz šim vadīja reģiona Attīstības padomi.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala , kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
