Agronoma un politiķa Kārļa Ulmaņa personīgā biogrāfija ir cieši saistīta ar nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē. Viņš ir starp tiem, kas piedalās Latvijas Republikas dibināšanā 1918. gadā. Kārlis Ulmanis ir pirmais Latvijas Republikas Ministru prezidents un šo amatu ieņēma vairākkārt. Vēl bez tā viņš ir arī ministrs dažādās valdībās un līdz ar 1934. gada 15. maija apvērsumu Kārlis Ulmanis kļūst par autoritārās Latvijas diktatoru. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kārli Ulmani arestē un deportē uz PSRS, kur ieslodzījumā viņš mirst, aiz sevis atstājot mantojumu, kura patieso vērtību un nozīmi nav iespējams izvētīt vēl četrās paaudzēs pēc tam.
Debates par Kārļa Ulmaņa lomu vēstures veidošanā notiek joprojām. Tās balstās kā faktos, tā emocijās un subjektīvās interpretācijās, apliecinot Kārļa Ulmaņa fenomena nozīmību gan sabiedrības pagātnes, gan nākotnes apziņā. Tikai iegūstot laika distanci un pāraugot kolektīvās traumas, ir iespējams uzsākt atvērtu diskusiju par Kārli Ulmani.
“Latvijas Avīzes” organizētajā aptaujā 2004. gadā, kurā piedalījās 7000 respondentu, par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām, Kārlis Ulmanis tika ierindots otrajā vietā starp Krišjāni Baronu un Rūdolfu Blaumani. Tautas atmiņas kultivētā mitoloģija un vēstures speciālistu diskurss radīja nepieciešamību izveidot platformu, kur vienkopus ir atspoguļots politiķa atstātais mantojums. Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas “Pikšas”, apvienojot Zemgales vecsaimniecības tēlu ar piemiņas vietas nozīmi, iespējams, ir piemērotākā vieta atbilžu meklējumiem uz jautājumu – kas ir Kārlis Ulmanis un kāda ir viņa loma Latvijas vēsturē? Muzeja "Pikšas" ekspozīcijas saturam unikalitāti piešķir tas, ka šādā apjomā un līmenī pirmo reizi vienkopus tiek atspoguļota K. Ulmaņa biogrāfija.
Muzeja “Pikšas” vadītāja Ilga Ķipsne uzsver: “Realizējot projektu, kā vienu no prioritātēm izvirzījām- veidot tādu stāstu, kas kliedētu tendenciozus spriedumus un Kārļa Ulmaņa tēla glorifikāciju. Svarīga ir nevis jaunu mītu radīšana, bet pamatojoties uz pētījumiem, veidot atvērtu diskusiju. Šī ekspozīcija sabiedrībai ir vajadzīga ne tikai mūsdienu politisko notikumu kontekstā, bet arī ilgtermiņā. Runa nav tikai par Kārli Ulmani un viņa laiku, bet par vēstures notikumu izpratni, kas veido mūsu katra- ikviena- valstiskuma apziņu, piederības izjūtu Latvijai.”
Ekspozīcija realizēta vizuāli kontrastaina. Tās tēls, tāpat kā saturs, atsedzas kā daudzslāņaina puzle. Muzejam, sadarbojoties ar dizaina biroju “H2E”, kā galvenais asociāciju rosinošais elements tika nodefinēts ekspozīcijas dizaina vizuālajiem izteiksmes līdzekļiem, kam jākalpo kā mākslas faktam. Vizuālo noskaņu pasvītro mūzikas un audio dizaina koncepcijas autora Kristapa Krieva autordarbs. Realizējot ekspozīcijas projekta ideju, tika pieaicināti satura interpretācijas autori. Ar saviem komentāriem projektā piedalījās psihoterapeite Inese Puntiece, literāte Inese Zandere un kino režisors Pēteris Krilovs, lai interpretētu pretrunīgo politiķi katrs no savas profesijas prizmas, un kopā atvērtu plašāku spektru diskusijai par Kārļa Ulmaņa tēla un identitātes veidošanos. Tomēr galvenā atslēga uz projekta ilgtermiņa mērķu sasniegšanu bija atrast īsto vēstures pētnieku, kurš palīdzētu noturēt līdzsvaru starp visām ar Ulmaņa personības interpretāciju saistītajām pretrunām. Dr. Hist. Kaspars Zellis muzeja “Pikšas” pastāvīgās ekspozīcijas projektā piedalās jau no tā pirmsākumiem 2018. gadā.
Muzejs “Pikšas” durvis apmeklētājiem vēra 1993. gadā. Tā veidotājs un vadītājs bija Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls Gunārs Ulmanis (1935-2017). Viņa veidoto ekspozīciju “Pikšās” varēs apskatīt līdz 2023. gada maijam. Pasvītrojot līdzšinējo muzeja darbību un centienus saglabāt, aizsargāt un popularizēt esošo kultūras mantojumu, 2018. gada 16. novembrī Kultūras ministrija K. Ulmaņa dzimto māju vietu "Pikšas" iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Kārlim Ulmanim veltītā pastāvīgā ekspozīcija tapa ar Valsts Kultūras kapitāla fonda, Zemgales Plānošanas reģiona un valsts budžeta finansējumu.
