“Baltijas valstu drošība ir savstarpēji saistīta gan kopīgās vēstures, gan ģeopolitisko izaicinājumu dēļ. Tikšanās Tallinā atkāroti apliecināja baltiešu ciešo sadarbību un nelokāmo apņemšanos kopā stiprināt mūsu reģiona drošību. Šobrīd nav pamats uzskatīt, ka Krievija varētu mainīt savu agresīvo ārpolitiku. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai būtu gatavi iespējamajai agresijai no Krievijas puses,” pauž I. Mūrniece.
Tikšanās laikā Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunāja reģionālās drošības izaicinājumus un NATO dienaskārtības jautājumus, tostarp alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.
Aizsardzības ministre norāda, ka Latvija 2023. gadā būs vadošā valsts Baltijas valstu aizsardzības sadarbībā. “Mūsu prioritāte – panākt, lai Baltijas valstis būtu daudz integrētākas savā aizsardzībā un spējā reaģēt uz izaicinājumiem. Tāpēc turpināsim darbu pie Baltijas valstu kopīga līguma, kas militāru draudu gadījumā ļautu Baltijas valstīm paātrināt savstarpēju palīdzības sniegšanu. Vienlaikus attīstīsim Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā – gan stiprinot plānošanu, gan strādājot pie juridiskiem mehānismiem, gan attīstot kopīgas spējas,” uzsver I.Mūrniece.
Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunāja arī aktuālo situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas izvērsto karu un tā ietekmi uz reģionālo drošību, kā arī jau līdz šim sniegto un turpmāko atbalstu Ukrainai.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru tikšanās notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmes ietvaros. 2023. gada 10. janvārī aizsardzības ministre Igaunijā, tikās ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur).
