Saskaņā ar Digitālas ekonomikas un sabiedrības indeksa 2022. gada datiem pamata digitālās prasmes ir 51% Latvijas iedzīvotāju, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs ietverta apņemšanās līdz 2027.gadam panākt, ka digitālās pamatprasmes ir vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju. Šāda pieeja veido labu pamatu, lai sasniegtu arī vienu no Eiropas Digitālās dekādes mērķiem - panākt, ka līdz 2030.gadam 80% Eiropas iedzīvotāju ir ieguvuši vismaz pamata digitālās prasmes.
Telekomunikācijas sanāksmē izskata priekšlikumus regulai par Mākslīgā intelekta aktu, lai ES tirgū laistās un izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas būtu drošas, labi pārvaldītas, tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība ieguldījumiem un inovācijām. Latvija atbalsta nepieciešamību veidot vienotu un sistēmisku pieeju uzticamam mākslīgam intelektam, kas veicina tā ieviešanu, investīcijas un inovācijas visā ES, vienlaikus, novēršot riskus, kas piemīt šo jauno tehnoloģiju lietojumam.
Izteikts atbalsts priekšlikumam ar ko groza regulu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, lai nodrošinātu drošu piekļuvi pakalpojumiem elektroniskajā vidē un darījumu veikšanu tiešsaistē pāri robežām starp ES dalībvalstīm, balstoties uz drošu, uzticamu elektronisku identifikāciju un autentifikāciju un arī izmantojot jaunu risinājumu – iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamu personīgu digitālu maku mobilajā tālrunī, kas būs izveidojams katrā dalībvalstī un būs nodrošināma iespēja iedzīvotājiem tos izmantot visā ES.
Dienas kārtībā iekļauta divu progresa ziņojumu izskatīšana – Datu akts par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un Kibernoturības akts par horizontālām kiberdrošības prasībām produktiem ar digitāliem elementiem.
