“Latvijas zivsaimniecības nozare attīstās ar pozitīvu dinamiku. Pērn tās kopējā eksporta vērtība sasniedza 128 milj. eiro. Arī akvakultūrā soli pa solim palielinās saražotais zivju apjoms. Mūsu zivsaimniecības nozarē attīstās ražotnes, kas nodrošina pilnu zivs dzīves ciklu – no ikriem līdz gatavai produkcijai. Gandarījums, ka šovasar spējām nekavējoties sniegt jaunā perioda ārkārtas atbalstu un nozares uzņēmējiem kompensēt energoresursu un izejvielu sadārdzinājumu. Ārkārtas atbalstam jau drīzumā sekos arī īpašs atbalsts piekrastes zvejai, investīciju atbalsts zivju apstrādē un akvakultūrā, pievienotās vērtības pasākums zvejniecībā, inovāciju atbalsta pasākums un daudzi citi. Kopumā zivsaimniecības nozarei jaunajā periodā būs pieejami 192,7 milj. EUR, kas stiprinās nozari un piekrastes teritoriju noturību,” atzīmē K. Gerhards.
Četru gadu periodā zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai Latvijā tika ieguldīti vairāk nekā 70 milj. EUR1. Operatīvi nodrošināts atbalsts COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai visos zivsaimniecības nozares sektoros, izmaksājot publisko finansējumu 2,8 milj. EUR. Savukārt Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai nozares uzņēmējiem sniegts atbalsts energoresursu un atsevišķu izejvielu cenu kāpuma, kā arī eksporta tirgu Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā zaudējuma daļējai kompensēšanai – tam pieejams atbalsts 5 milj. EUR.
Kopumā 2019.-2022. gadā Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar 60,9 milj. zivju mazuļu, smoltu un kāpuru. Tas paveikts, izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS “Latvenergo” kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat šajā laikā ar Zivju fonda atbalstu īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai (pārsvarā pašvaldību līmenī) un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu par kopējo atbalsta summu 3,6 milj. EUR.
Kopš 2020. gada piekrastes komerczvejniekiem tiek kompensēti roņu nodarītie zaudējumi. Trīs gadu laikā kompensācijās izmaksāts publiskais atbalsts vairāk nekā 515 tūkst. EUR. Savukārt 3,9 milj. EUR četru gadu periodā izmaksāti akvakultūras audzētājiem par paaugstinātu vides prasību piemērošanu audzēšanas procesā. Izmaksātas arī kompensācijas 260 tūkst. EUR apmērā zivju audzētājiem, kuriem 2021. gada vasaras karstie laikapstākļi radīja ievērojamus zaudējumus – kopumā gāja bojā ap 65 t varavīksnes foreļu un arktisko paliju.
Kopš 2020. gada, līdzīgi kā lauksaimniecībā, jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme, kā arī zvejniekiem ir iespējas no Valsts ieņēmumu dienesta atgūt šo nodokļa maksājumu, tādējādi nodrošinot bezakcīzes dīzeļdegvielas izmantošanu zvejniecībā
Zemkopības ministra K. Gerharda vadībā izdevies panākt arī turpmāku publiskā finansējuma pieaugumu zivsaimniecības nozarei līdz 192,7 milj. EUR un uzsākts īstenot jauno Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai (2021-2027). Šis atbalsts veicinās zivsaimniecības nozares noturību un ūdens dzīvo resursu ilgtspēju, īpaši ES Zaļā kursa kontekstā.
Pēdējos gados palielinājusies kopējā visu sugu Latvijas nozvejas kvota, tādējādi palielinot arī zvejas iespējas, īpaši Latvijas reņģu un brētliņu zvejniekiem. 2019.-2022. gadā ik gadu Latvijas zvejniekiem tika nodrošinātas reņģu, brētliņu un mencu (tikai piezvejai citu sugu zvejā) kopējās zvejas iespējas no 52 000 t 2020. gadam līdz 62 000 t apmērā 2022. gadam.
No 2022. gada paplašināts personu loks, kuras var saņemt licenci par samazinātu maksu vai bez maksas makšķerēšanai ūdeņos, kuros ieviesta licencētā makšķerēšana. Tā, piemēram, noteikts, ka turpmāk Latvijas Goda ģimenes var saņemt licenci par samazinātu maksu vai bez maksas makšķerēšanai publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij.
Lai dažādotu Latvijā pieejamo makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu klāstu, 2020. gadā Latvijā tika ieviestas jaunas divu veidu īstermiņa kartes – vienas dienas karte un viena mēneša karte. Šīs īstermiņa kartes samazina izdevumus gan vietējiem makšķerniekiem, kuri nemakšķerē regulāri, gan ģimenēm ar bērniem, kas brīvdienas pavada pie ūdens, gan arī ārvalstu viesiem, kuri Latvijā uzturas salīdzinoši neilgu laiku.
Zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas funkcijas 2020. gadā tika nodotas pašvaldībām. Tādējādi tiek ievērots vienas pieturas aģentūras princips un pakalpojumu saņēmējam (zvejniekam) ir iespējams visus ar zveju saistītos dokumentus saņemt vienuviet – pašvaldībā.
1 2019-2022 izmaksātais finansējums Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014-2020 ietvaros
