Diskusijas laikā eksperti vienojās, ka feminisms, lai gan bieži tiek uztverts negatīvi, atstāj pozitīvu ietekmi uz diskriminācijas mazināšanu un līdztiesību.
“Man liekas, ka vārds "feminisms" tiek piekarināts kā tāda birka, ja sieviete ir veiksmīga, prot par sevi pastāvēt un zina savas tiesības,” saka Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. “Bieži vien vārds "feminisms" ir kaut kas šausmīgs un briesmīgs, bez maz vai lamuvārds. Taču feminisms ir tieksme vai centieni pēc vienlīdzīgām iespējām,” norāda Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle. “Tikpat labi tas var būt arī vīrietis, kurš atbalsta līdztiesību dažādu dzimumu starpā un tajā pašā laikā mēģina ierobežot stereotipus, ar kuriem mēs gribot vai negribot sadzīvojam,” papildina Rīgas Tehniskās universitātes Studentu servisa departamenta psihologs Artūrs Zaremba.
“Feminisms nenozīmē būt „pret vīriešiem”, bet gan būt „par sievietēm”. Tā ir nostāja mainīt sieviešu politisko un sociālo stāvokli, un veicināt dzimumu līdztiesību. Pastāv dažādi feminisma veidi, kas attiecīgi arī izpaužas atšķirīgi, bet pamatā tie visi veicina līdztiesību rašanos starp abiem dzimumiem,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Pasaules dzimumu atšķirības indeksā, kurā iekļautas 146 valstis, 2022.gadā Latvija ierindojas 26.vietā, atpaliekot no Lietuvas, kas atrodama 11.vietā, bet esot priekšā Igaunijai, kas noslīdējusi uz 34.vietu. Pirmajās vietās jau tradicionāli atrodas Skandināvijas valstis – Islande, Somija un Norvēģija. Savukārt pēc 2021. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa Latvija ar 62.1 punktiem ierindojas 16. vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 – nelīdztiesību).
Jau pēc 2019. gada Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujas varēja secināt, ka Latvijā pastāv darbaspēka trūkums – 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, bet 74% ar augsti kvalificētu profesionāļu trūkumu. Šie dati vēl joprojām korelē ar kopējā bezdarba līmeņa samazinājumu un brīvo vakanču pieaugumu. Arī “Miandum” valdes priekšsēdētājs Didzis Mizis apstiprina, ka: “Pašreiz ir akūts darbaspēka trūkums. Katrs cilvēks, katrs darbinieks, kurš ir gatavs uzņēmumā kaut ko darīt vai radīt ir ārkārtīgi vērtīgs, neskatoties uz dzimumu.”
To pierāda arī "Deloitte Global" 2022.gada ziņojums, kas atklāj, ka Latvijā 23% valdes locekļu ir sievietes, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs, taču zemāks par Eiropas vidējo rādītāju – 31%. “Ja mēs dodam vienādas iespējas cilvēkiem, balstoties uz viņu spējām, nevis kaut ko citu, tad tas tikai sekmēs mūsu (uzņēmumu) attīstību. Mums ir jādod visiem cilvēkiem vienādas iespējas un jāsaprot, ka gan vīrieši, gan sievietes var vadīt uzņēmumus lieliski,” saka KPMG Latvijā vadītāja Armine Movsisjana.
Diskusijā aicināts piedalīties bija arī Rīgas Tehniskās universitātes students Artis Mārcis Kurzemnieks, kurš pauda savu pieredzi: “Pirmajos gados augstskolā no gados vecākiem pasniedzējiem bija dzirdamas daudzas frāzes, kas diskriminē tieši sievietes. Tagad tas arvien samazinās.” To pierāda arī statistika, jo pēc 2021. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa Latvijai zināšanu jomā ir 50.9 punkti, kas ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem tas ir palielinājies par 1.6 punktu.
Feminisms sniedz sievietēm tiesības vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū un saņemt vienlīdzīgu atalgojumu, kas padara sievietes un vīriešus aizvien līdzvērtīgākus un konkurētspējīgākus. Rezultātā ieguvējas ir ne tikai konkrētās sievietes, bet visa sabiedrība kopumā, jo tā kļūst neatkarīgāka un mazāk pakļauta nabadzības riskam.
Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/g7IZ1s-PZk/
