Deklarācijā izteikta apņemšanās stiprināt kultūras politikas jomu, uzlabot saikni starp kultūras un izglītības politikām, cīnīties pret nelegālu kultūras vērtību apriti, integrēt radošumu kultūras mantojuma diskusijās par klimata pārmaiņām, stiprināt radošās industrijas. Deklarācijā uzsvērti riski, ko kultūrai rada bruņoti konflikti un nosodīta apzināta kultūras mantojuma objektu izmantošana un iznīcināšana militāros konfliktos. Deklarācija aicina UNESCO izcelt kultūras jomu ilgtspējīgas attīstības mērķos pēc 2030. gada un no 2025. gada reizi četros gados organizēt Pasaules kultūras politiku forumu.
Latvija kopā ar virkni citu valstu atbalstīja Apvienotās Karalistes paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, kuras rezultātā ir cietis arī kultūras mantojums un kultūras infrastruktūra. Krievija tiek aicināta nekavējoties atkāpties no okupētajām teritorijām un pārtraukt karadarbību, lai nenodarītu vēl lielāku postu Ukrainā esošajiem kultūras objektiem.
Līdz 12. septembrim UNESCO pārliecinājusies par izdarītiem bojājumiem vismaz 189 Ukrainas kultūras mantojuma objektos – 80 reliģiskos objektos, 13 muzejos, 36 vēsturiskās ēkās, 33 kultūras aktivitātēm veltītās ēkās, 17 pieminekļos un 10 bibliotēkās. Ukrainas puses rādītāji šai ziņā ir vēl augstāki. Turklāt vairāki plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Krievijas spēki izlaupa kultūras mantojuma objektus, piemēram, minēti 2 000 eksponāti, kas pazuduši no muzejiem visā Mariupolē.
