DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. septembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

ES enerģētikas ministri vienojas par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu ietekmes mazināšanai

Šā gada 30. septembrī uz ārkārtas sanāksmi pulcējās Eiropas Savienības enerģētikas ministru padome, lai panāktu politisko vienošanos par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu rekordaugstā kāpuma ietekmes mazināšanai uz dalībvalstu iedzīvotājiem un ekonomikām. Latvijas nostāju sanāksmē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Ar mērķi mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi, padome pieņēma Regulu par ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu (turpmāk – Regula), ar kuru nosaka obligātu pienākumu dalībvalstīm samazināt elektroenerģijas patēriņu par vismaz 5% noteiktās pīķa jeb maksimumcenas stundās. Vienlaikus dalībvalstis tiek aicinātas īstenot pasākumus, lai panāktu 10% elektroenerģijas vidējā patēriņa samazinājumu.

Papildus tam, Regula paredz no š.g. 30.decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam ieviest ieņēmumu griestus zemo izmaksu elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem. Ar šo lēmumu, noteiktām tehnoloģijām, tajā skaitā elektroenerģijas ražotājiem kas izmanto atjaunojamos energoresursus (turpmāk – AER), kodolenerģiju vai brūnogles noteikti griesti faktiskajiem ieņēmumiem 180 EUR/ MWh. Paredzēts, ka šos ieņēmumus dalībvalstis varēs novirzīt gala lietotāju atbalstam. Cenas griesti neattiecas uz stacijām, kas saņem valsts atbalstu, hidroelektrostacijām ar rezervuāru un stacijām ar jaudu zem 20 kW.

Sanāksmes laikā Latvija atzina, ka zemo izmaksu elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu ieņēmumu pārvirzīšana valsts atbalsta pasākumiem nepalīdzēs mazināt enerģijas cenu pieauguma sekas. Ņemot vērā Latvijas AER uzņēmumu struktūru, prognozētā ieņēmu daļa nebūs samērīga ar nepieciešamo atbalsta apjomu, vienlaikus radot nesamērīgu administratīvo slogu un izmaksas ieņēmumu daļas administrēšanai. Turklāt Latvijā jau ir ieviesta plaša mājsaimniecību un uzņēmumu atbalsta programma.

Tādēļ Latvija un Igaunija sanāksmē pauda atsevišķo viedokli, uzskatot, ka lielāku efektu varētu sasniegt ļaujot AER uzņēmumiem ieņēmumu daļu pārvirzīt AER tehnoloģiju attīstībai. Tādejādi tiktu sniegts ieguldījums valsts energodrošumā, cenu mazināšanā un sekmēta vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība.

Tāpat, padome vienojās par solidaritātes maksas noteikšanu uzņēmumiem, kas darbojas fosilās enerģijas - ogļu, naftas un dabasgāzes sektoros, nosakot, ka daļu no savas virspeļņas – 20%, tie pārvirza atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Solidaritātes maksa neattieksies uz dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmumiem.

Cita starpā Regula ļauj dalībvalstīm, kas saredz nepieciešamību, ieviest pasākumus enerģijas mazumtirdzniecībā, piemēram, ieviešot cenu regulējumu MVU, nosakot regulētās cenas, kas ir zem izmaksām.

Latvija sanāksmē norādīja, ka dažām dalībvalstīm patēriņa samazināšana pīķa stundās varētu sniegt pozitīvus rezultātus. Taču Latvijas gadījumā priekšlikums nesasniedz savu mērķi, kuram ir jābūt sasaistītam ar jau noteikto dabasgāzes patēriņa samazinājuma un elektrifikācijas mērķiem.

Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji pārrunāja arī turpmākos pasākumus, lai mazinātu augstās dabasgāzes cenas. Latvija pauda viedokli, ka svarīgi ir noteikt cenu griestus importētai gāzei ES līmenī, vienlaikus cenu griestiem jāatbilst vidējam cenu līmenim un jāspēj reaģēt uz dabasgāzes cenu svārstībām pasaulē. Tas ievērojami mazinātu apgādes drošības riskus, kā arī nodrošinātu dabasgāzes piegādāju ieinteresētību gāzes piegādēs ES tirgum.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums ir cieši saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu, ir būtiski mazināt dabasgāzes cenas ietekmi uz elektroenerģijas cenu. Latvija norādīja, ka ņemot vērā, ka Komisijas priekšlikums Regulai nesniedz pietiekošus instrumentus, kas ietekmētu situāciju Latvijā, vēlamies redzēt arī citus instrumentus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU