Tiesneša amatā Andris Guļāns nostrādājis 41 gadu. Sācis 1979.gadā Rīgas pilsētas Maskavas rajona tiesā (vēlāk – Latgales priekšpilsētas tiesa), bijis tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs līdz 1992.gadam. Tad neilgu laiku strādājis par tieslietu ministra vietnieku un zvērinātu advokātu. 1994.gadā iecelts par tiesnesi Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijā un tajā pašā gadā – par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Augstāko tiesu Andris Guļāns vadīja 14 gadus – līdz 2008.gadam. Pēc tam nākamos 14 gadus bija senators Senāta Administratīvo lietu departamentā, un šo laiku viņš vērtē kā interesantāko savā tiesneša gaitā.
Laiks, kad Andris Guļāns bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bija sarežģītu pārmaiņu laiks – mainījās valsts ekonomika, tika pieņemti jauni likumi, un tiesu sistēmai bija jākļūst par tiesiskuma garantu neatkarīgā, demokrātiskā valstī. Atceroties un izvērtējot laiku Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, Andris Guļāns par nozīmīgākajiem sauc četrus notikumus.
Pirmais – Senāta izveidošana un Augstākās tiesas reforma, pārejot no padomju tiesību sistēmas uz tādu tiesu, kāda tā ir šodien, vienlaikus saglabājot augstas raudzes tiesnešu potenciālu. Otrais – Senāta Administratīvo lietu departamenta izveidošana, ko viņš sauc par veiksmes stāstu. Trešais – Augstākās tiesas administrācijas izveidošana, nodalot tiesas spriešanu no tiesas administrēšanas. Ceturtais – Augstākās tiesas atgriešanās vēsturiskajās Tiesu pils telpās.
Tie nav vienīgie to gadu izaicinājumi. Tiesu sistēma piedzīvoja arī publiskus skandālus un iekšējas nesaskaņas, kam bija arī pozitīvi ieguvumi – tika izveidota Tiesnešu ētikas komisija, tiesu sistēma kļuva atvērtāka sabiedrībai. Andris Guļāns arī veicināja diskusiju par tiesu neatkarību un Tieslietu padomes izveidošanu.
Pasākumā, kurā Andris Guļāns atvadījās no tiesneša amata, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs teica viņam paldies par lielā un ne vienkāršā kuģa, ko sauc par Augstāko tiesu, vadīšanu un pasniedza tiesas Atzinības rakstu un piemiņas medaļu, aicinot arī turpmāk nezaudēt saikni ar tiesu. Atzinību Andrim Guļānam kā pārmaiņu līderim un tiesu sistēmā nozīmīgai personībai teica Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Tiesnešu mācību centra vadītāja Solvita Caune-Kalniņa. Senatori un darbinieki, ar ko Andris Guļāns kopā strādājis, uzsvēra viņa personības iezīmes – iekšējo inteliģenci un dzīvesgudrību, cilvēcīgumu un vienkāršību, nosvērtību, kā arī labu humora izjūtu. Daudzi atcerējās savu pirmo darba dienu Augstākajā tiesā un tikšanos ar tiesas priekšsēdētāju – viņš tikās ar katru tiesnesi un darbinieku.
Tiesneša mantiju novelkot, Andris Guļāns atzīst, ka ir gandarīts par savu mūža darbu: “Tā ir veiksme, ka viens cilvēks var šo garo distanci noiet, nostrādāt. Domāju, ka man tas izdevies pietiekami labi, šis darbs man arī devis gandarījumu un sagādājis prieku. Neesmu tā vienkārši amatā nosēdējis, tas ir mans mūža darbs. Saku paldies Augstākajam un paldies maniem kolēģiem, ka man izdevies to izdarīt. Domāju, ka tā ir veiksme.”
