DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

Rīgas Austrumu slimnīca pirmoreiz pēdējo 11 gadu laikā ir noslēgusi finanšu gadu bez zaudējumiem

Turpinot mērķtiecīgi mazināt zaudējumus un vienlaikus – realizējot vērienīgus infrastruktūras sakārtošanas projektus, investējot jaunu ārstniecības un diagnostikas iekārtu iegādē, kā arī sakārtojot un uzlabojot pacientu ārstēšanas un aprūpes procesus - pagājušajā gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai pirmoreiz vienpadsmit gadu laikā ir izdevies panākt pozitīvu bilanci. 2021. gadā slimnīcas peļņa bija 0,2 miljoni eiro, kas saskaņā ar valdes lēmumu tika novirzīta iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai.

Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Pagājušo gadu neapšaubāmi var uzskatīt par lūzuma gadu mūsu slimnīcas vēsturē, kad pirmo reizi kopš tās izveidošanas - slimnīca ir strādājusi ar peļņu. Atcerēsimies, vēl 2017.gada maijā Valsts Kontrole Saeimas deputātus iepazīstināja ar veikto revīziju Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tika secināts, ka slimnīca gadiem ilgi strādājusi ar zaudējumiem, kas uz to brīdi sasniedza 28 miljonus eiro. Tagad tā ir vēsture. Esam mērķtiecīgi gājuši – ikviens un katrs slimnīcas darbinieks un pats galvenais – kopā! Tāpat – kopā, esam veiksmīgi pārvarējuši pandēmijas izaicinājumus! Mūsu slimnīcas ārstniecības, aprūpes un atbalsta personāla spēja sadarboties krīzes apstākļos un gūtā pieredze ir nenovērtējama! Vienlaikus Covid-19 pandēmija mums sniedza atziņu, ka būtisks ir gan materiāli tehniskais nodrošinājums, gan sakārtota infrastruktūra, gan motivēts personāls, kas dara visu iespējamo un dažkārt arī neiespējamo. Mūsu sasniegums tagad ir lasāms pagājušā gada finanšu pārskata skaitļos, bet aisberga neredzamo daļu veido ikviena mūsu darbinieka godprātīgi padarītais darbs. Jāpiemin arī valsts finansējuma atbalsts veselības nozares kapacitātes stiprināšanai. Tās ir investīcijas, kas nākotnē atmaksāsies ar uzviju kvalitatīvos ārstēšanas un veselības aprūpes pakalpojumos.”

Profesors Haralds Plaudis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis un ķirurģijas galvenais speciālists: “Mūsu slimnīcas stacionāros ārstējās gandrīz 40% no visiem valstī reģistrētajiem Covid-19 pacientiem. Spējām būt vadošā Covid-19 pacientu slimnīca, vienlaikus nodrošinot neatliekamo un arī plānveida palīdzību pacientiem no visas Latvijas.

Jāuzsver, ka palīdzības sniegšana onkoloģiskajiem pacientiem netika ierobežota. Gluži pretēji, veikto onkoloģisko operāciju apjoms 2021.gadā ir palielinājies par 14 %. Turklāt 91% no “Zaļā koridora” ietvaros sniegtām pirmreizējām konsultācijām un diagnostiskiem izmeklējumiem tika nodrošināti normatīvajos aktos noteiktā laikā.

Pagājušais gads lielā mērā aizvadīts Covid-19 zīmē un atļaušos apgalvot, ka esam iemācījušies to iegrožot, jo ārstējām pacientus, kurus tā skāra vissmagāk. Vienlaikus esam spēruši ārkārtīgi nozīmīgus soļus izaugsmei nākotnē. Tā kā 85% no valsts onkoloģiskajiem pacientiem ārstējas mūsu slimnīcā, apzināmies, ka šī ir īpaša pacientu grupa, par kuru esam atbildīgi, cenšoties uzlabot ārstēšanas procesu. Pagājušajā gadā ir uzsākta Vēža centra akreditācija Eiropas vēža institūtu organizācijā (EOCI – Organisation of European Cancer Institutes) kas ļaus nodrošināt onkoloģiskiem pacientiem tādu pašu ārstēšanu kā vadošajos vēža centros un klīnikās citviet pasaulē.

Pagājušajā gadā sadarbībā ar Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju Patoloģijas centrs ir uzsācis nākamās paaudzes sekvencēšanas (NGS) tehnoloģijas izmeklējumu veikšanu mutāciju noteikšanai onkoloģijas jomā no audu parauga. Laboratorijas dienesta speciālisti, ārsti patologi un laboratorijas ārsti, ir piedalījušies Latvijas onkologu – ķīmijterapeitu asociācijas ekspertu darba grupā, kura izstrādājusi algoritmus piecu biomarķieru (nesīkšūnu plaušu vēža, kolorektālā vēža, olnīcu vēža, mīksto audu un epiteliālo audzēju, krūts vēža) noteikšanai ar molekulārās diagnostikas metodēm.

2021.gadā turpinājām virzību uz ekselences un inovāciju centriem. Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Insulta vienība ieguva Eiropas Insulta organizācijas (EIO) augstāko novērtējumu – STROKE UNIT sertifikātu. Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā ir sākta neironavigācijas sistēmas BRAINLAB CURVE ar ķirurģiskā mikroskopa integrācijas funkcionalitāti izmantošana. Savukārt, Oftalmoloģijas klīnika ir uzsākusi glaukomas mazinvazīvo ķirurģiju un redzes nerva perfūzijas izvērtēšanu ar OCT angiogrāfijas iekārtu. Ambulatoro pakalpojumu vadībā ir ieviests jauns pakalpojums – lāzerdestrukcija, labdabīgu un ļaundabīgu ādas un zemādas veidojumu likvidācija, izmantojot CO2 lāzeru. Darbu uzsācis Traheostomētu pacientu aprūpes kabinets, kurā pacientiem tiek veiktas nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kā arī sniegtas konsultācijas. Ir uzsākts automatizēts zāļu sagatavošanas process onkoloģiskajiem pacientiem, izmantojot īpašas iekārtas – robotus. Viss iepriekš uzskaitītais ir labas ziņas pacientam, jo jau šodien spējam piedāvāt tādus ārstēšanas pakalpojumus, kādus iepriekš varēja saņemt tikai ārpus Latvijas.

Ne mazāk svarīgi ir īstenotie iekšējās pārveides procesi – 2021.gadā turpinājās ārstniecības struktūrvienību apvienošana, kas paredz vienotus pārvaldes principus un ārstniecības procesu standartizāciju, kā arī koncentrē ārstniecības personāla resursus, padara tos mobilākus un vienlaikus veicina pieredzes apmaiņu, dalīšanos ar zināšanām un izaugsmi. Tā pērn apvienojām piecu stacionāru poliklīnikas vienā Ambulatoro pakalpojumu vadībā. Izveidojām Iekšķīgo slimību klīniku un Intensīvās terapijas klīniku, kā arī pabeidzām Radioloģijas dienesta apvienošanu.

Prof. Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste: “Mūsu slimnīcā Covid - 19 pacienti saņēma vislabāko diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi, kāda vien bija iespējama Eiropas reģionā un faktiski pasaulē. Diemžēl starp pacientiem, tai skaitā mirušajiem, vairums  bija ar hroniskām, nereti vairākām blakusslimībām, kas ārstēšanas procesu padarīja smagāku. Jāatzīmē, ka pacienti ne vienmēr bija savlaicīgi vakcinējušies. Diemžēl, mirušo vidū vairums no šiem pacientiem nebija izmantojuši valsts doto iespēju saņemt vakcīnu. 

Papildus Covid-19 pacientu ārstēšanai, mūsu slimnīca bija viena no pirmajām ārstniecības iestādēm, kas uzsāka vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Stacionāra “Gaiļezers” un nedaudz vēlāk arī stacionāra “Latvijas Infektoloģijas cents” vakcinācijas kabinetos tika veiktas vairāk kā 45 000 vakcinācijas, tai skaitā 6 253 balstvakcinācijas.

Savukārt, pacientiem ar iespējami alerģisku reakciju vai citiem veselības riskiem, vai sarežģījumiem tika nodrošināta vakcinācija dienas stacionārā - pastiprinātā ārstniecības personāla uzraudzībā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK). Tāpat, lai analizētu un novērstu potenciālos veselības sarežģījumus pirms Covid-19 vakcinācijas, piemēram, onkoloģiskiem pacientiem vai cilvēkiem ar dažādām alerģiskām reakcijām,  pagājušā gada oktobrī tika izveidots vakcinēšanās konsīlijs, kur multidisciplināra ārstu komanda detalizēti vērtēja ar vakcināciju saistītos riskus un atsevišķos gadījumos lēma par vakcinācijas atlikšanu. 2021.gadā tika sagatavoti un izsniegti 250 vakcinēšanās konsīlija atzinumi.”

Faktori, kas veicināja finansiālo izaugsmi  un zaudējumu samazināšanu

Andis Pinkulis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis: “Slimnīcas finanšu rezultātus būtiski ietekmēja ieņēmumu apjoms, ko veido valstī noteiktie ārstniecisko pakalpojumu tarifi. Kopējais valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu īpatsvars slimnīcas ieņēmumos 2021. gadā bija 93%, no kuriem 83% ieņēmumu  saistīti ar stacionāro, ambulatoro un laboratorijas pakalpojumu sniegšanu un, savukārt, 10% saistīti ar Covid-19 pacientu ārstēšanu. Slimnīcas darbības finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) pārskatītie Covid-19 pacientu ārstēšanas apmaksas nosacījumi, tuvinot tos faktiskajām izmaksām, kā arī saņemtais papildus finansējums par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultās.”

Oļegs Šuba, Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs: “Lai papildus nodrošinātu ne-kovid pacientu ārstēšanas nepārtrauktību, stacionārā “Gaiļezers” papildus tika izveidotas un pilnībā aprīkotas 12 II līmeņa intensīvās terapijas gultas. Savukārt, no 2021. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim tika saņemts papildus finansējums par intensīvās terapijas pacientu ārstēšanu. Lai gan noteiktais tarifs vēl ar vien bija par 15% mazāks nekā šo pacientu faktiskās ārstēšanas izmaksas, saņemtais finansējums būtiski samazināja atšķirības starp pakalpojumu kopējiem faktiskiem izdevumiem un saņemto pakalpojumu apmaksas apmēru, tādējādi ļaujot būtiski uzlabot intensīvās terapijas tehnoloģisko nodrošinājumu.”

Nataļja Rešetņaka, Laboratorijas dienesta konsultante stratēģiskajos jautājumos: “Pateicoties valsts piešķirtajam finansējumam, varējām paplašināt molekulāro izmeklējumu spektru vēža diagnostikā un piedāvāt to visiem Latvijas pacientiem, kuriem tas nepieciešams. Savukārt, Nacionālā references laboratorija īstenoja vīrusa SARS-CoV-2 paveidu noteikšanas (sekvencēšanas) ieviešanu ikdienas praksē, lai novērotu vīrusa SARS-CoV-2 un citu bīstamu infekciju izplatību valstī. Tāpat Nacionālā references laboratorija realizēja arī citu laboratoriju kvalitātes pārbaudi jeb kontroles testēšanu. Slimnīcas pagājušā gada finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja Laboratorijas dienesta testēšanas pakalpojumu paplašināšanās un visaptverošā pieejamo resursu optimizācija.”

Ārstniecības procesa nodrošināšana Covid-19 pandēmijas apstākļos

Aleksejs Višņakovs, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK) vadītājs: “Lai gan pērn tika ieviesti ierobežojumi plānveida stacionāro un ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, jo bija jāievēro un jāievieš papildu epidemioloģiskās drošības prasības saistībā ar Covid-19 pandēmiju, spējām būt vadošā Covid-19 pacientu ārstēšanas slimnīca, jāuzsver – vienlaikus 24/7 (visu diennakti) nodrošinot neatliekamo medicīnisko palīdzību visu profilu pacientiem.

NMPUK uz laiku tika izveidotas papildus 50 gultas, 6 no tām atbilstoši 2. līmeņa IT gultām, kas ļāva sakārtot pacientu plūsmas un izlīdzināt nodaļu noslodzi.”

Divos iepriekšējos gados (2020.gadā un 2021.gadā)  Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstējās kopskaitā 7 738 Covid-19 pacienti.  Lielākajā daļā ārstniecības struktūrvienību pacientu gultas tika pārprofilētas, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. Tika izveidotas 530 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai - 434 no tām bija paredzētas vidēji smagu pacientu ārstēšanai, bet 96 – intensīvās terapijas gultas - pacientiem ar smagu slimības gaitu. Stacionāra “Gaiļezers” Toksikoloģijas un sepses klīnikā un Intensīvās terapijas klīnikā visas intensīvās terapijas gultas tika pārveidotas par smagas Covid-19 gaitas pacientu ārstēšanas gultām. Kā sekas tam – pērn palielinājās vidējais pacientu ārstēšanās ilgums slimnīcā – vidēji tas nedaudz pārsniedza 8 dienas. Lai gan pagājušajā gadā stacionārā ārstēto pacientu skaits ir nedaudz samazinājies (salīdzinot ar 2020.gadu) – par 3.5%, pērn stacionārā tika veiktas 53 397 operācijas, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt, Dienas stacionārā tika veiktas 18 766 operācijas, kas ir par 14% mazāk. Diemžēl, to  ietekmēja jau pieminētie Covid-19 ierobežojumi.

Monta Madelāne, Infekciju uzraudzības dienesta virsārste: “Straujās Covid-19 izplatības dēļ 2021. gadā, operatīvi reaģējot uz ātri pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu, vairākkārt tika pārprofilēta slimnīcas darbība. 2021. gada 4. ceturksnī pieauga nevakcinēto Covid-19 pacientu skaits ar smagām blakusslimībām - sirds un asinsvadu slimības, nieru slimības, II tipa cukura diabēts, adipozitāte (liekais svars). Šiem pacientiem bija nepieciešama ilgstoša ārstēšana intensīvās terapijas nodaļās.”

 

Nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Covid-19 pandēmijas apstākļos arī citu saslimšanu pacientiem

Jēkabs Zīle, Ambulatoro pakalpojumu vadības direktors: “Ambulatoro pacientu skaits pērn ir pieaudzis par 16%. Tas ir noticis, palielinoties pieprasījumam pēc laboratorijas un diagnostiskiem izmeklējumiem. Audzis arī attālināto konsultāciju skaits – tās ir sniegtas 25 940 pacientiem. Visvairāk ir sniegtas infektologu konsultācijas (31%), hematologu (12%), endokrinologu (8%), onkologu-ķīmijterapeitu (8%), dermatologu, venerologu (8%) un pneimonologu (6%) attālinātās konsultācijas.”

Pagājušajā gadā slimnīcas 5 stacionāros ārstējās kopskaitā 54 490 pacienti. Savukārt, ambulatori tika veiktas 840 139 ārstu konsultācijas un diagnostiskie izmeklējumi.

Līdz šim atjaunota gandrīz puse (46%) slimnīcas infrastruktūras

Kaspars Plūme, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis: “Sakārtota infrastruktūra ne tikai stiprina medicīnas sistēmas kapacitāti, tā ir arī papildus pievienotā vērtība, ko jau šodien novērtē pacienti, jo nenoliedzami patīkamāk ir uzturēties atjaunotā vidē un ārstēties mūsdienu prasībām aprīkotās un renovētās palātās. Arī slimnīcas personālam ir būtiski – kāda ir darba vide. Pagājušajā gadā uzsākām un šobrīd jau varam lepoties ar vairākiem acīmredzamiem uzlabojumiem. Nosaukšu tikai dažus no tiem. Noslēgumam tuvojas Neatliekamas medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas  (NMPUK) priekšpagalma, apkārtējās teritorijas iekšējo ceļu, laukumu izbūve un labiekārtošana. Pabeigta tuneļa pārbūve, kas arī turpmāk kalpos kā pievedceļš NMPUK.

Šobrīd starp stacionāriem ”Gaiļezers” un “Latvijas Onkoloģijas centrs” ir tapusi sakārtota vide – nobruģēti ceļi, izbūvēti ērti soliņi, iestādīti koki un krūmi. Redzam, ka šajā sakārtotajā un apzaļumotajā vidē labprāt pavada laiku slimnīcas pacienti un darbinieki, kā arī apkārtnes iedzīvotāji. Šobrīd noris Aptiekas loģistikas ēkas būvdarbi. Tiek plānots, ka jaunā Aptiekas loģistikas ēka ar divām savienojošām pārejām tiks nodota ekspluatācijā jau šī gada beigās. Savukārt, savienojošo gaiteni caur stacionāra “Gaiļezers” 1. korpusu plānots pabeigt šī gada rudenī. Pilnā sparā norit stacionāra “Gaiļezers” ēkas (Hipokrāta ielā 2) 9. un 10. korpusa ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu atjaunošanas darbi. Nobeigumam tuvojas stacionāra “Biķernieki” (Lielvārdes ielā 68) energoefektivitātes uzlabošanas darbi. Veikti stacionāra ēkas fasādes siltināšanas un apdares darbi, kā arī iekšdarbi, piemēram - inženiertīklu pārbūve un apkures cauruļvadu nomaiņa bēniņos.”

Investīcijas pozitīvas pacientu pieredzes vairošanā

Agrita Junkere, Klientu vadības direktore:

Projekts, ar kuru lepojamies – stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” esam atjaunojuši/renovējuši Klientu apkalpošanas centrus, primāri – ar mērķi nodalīt pacientu plūsmas. Mainījām vizuālo konceptu, jo svarīgi, lai pacients, ienākot stacionārā un reģistrējoties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, uzturas gaišās un komfortablās telpās. Šobrīd Klientu apkalpošanas centrā, kur pacienti reģistrējas ambulatorām ārstu vizītēm, ir izbūvēts arī laboratorijas pakalpojumu kabinets, kur pacienti uzreiz pirms vai pēc ārsta vizītes var veikt nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.

Pozitīva pieredze, pacientam ārstējoties vai saņemot ārstniecības vai diagnostikas pakalpojumus ambulatori mūsu slimnīcā - ir viena no svarīgākajām prioritātēm! Mērķis, uz kuru ejam - lai pacientu vajadzības un izvēles tiktu saprastas un respektētas. Šī pieeja sniedz atgriezenisko saiti, proti, ļauj ne tikai mūsu slimnīcas profesionāļiem saredzēt un sadzirdēt pacientu kā indivīdu, bet arī rosina pacienta līdzestību un sadarbību, tādējādi veicinot ātrāku veselības stāvokļa uzlabošanos. Turklāt, starp pozitīvu pacientu pieredzi un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem varam likt vienādības zīmi. Pagājušajā gadā uzsākām pacientu pieredzes novērtēšanu. Līdz šim ar savu pieredzi (un sajūtām) ir dalījušies 7000 pacientu, paužot viedokli un sniedzot novērtējumu - sākot no brīža, kad cilvēks sāk komunicēt ar slimnīcas personālu un vēlāk -  uzturoties un/vai ārstējoties slimnīcā, kā arī ārstēšanās procesu noslēdzot. Turpinām pagājušajā gadā uzsākto - noskaidrojam pacientu pieredzi un apzinām vajadzības un pieredzes stāstus. Tie balstās sekojošās būtiskās pieredžu jomās - pacienta drošība, personāla attieksme, atbalsta sniegšana, sadarbība, saziņa, informācijas pieejamība, vide un ēdināšana. Balstoties uz pacientu pieredzi, esam definējuši prioritāri veicamos uzlabojumus un jau šobrīd ieviešam vairākus pacientu ieteiktos uzlabojumus, piemēram:

  • nodrošināt ērtu un saprotamu nokļūšanu līdz veselības pakalpojuma saņemšanas vietai. Pagājušajā gadā sākām ieviest klientu plūsmas navigācijas un vizuālās informācijas risinājumus, lai nokļūšana līdz pakalpojuma saņemšanas vietai būtu vienkārša, saprotama un neradītu lieku stresu. Tāpat šobrīd visos Klientu apkalpošanas centros cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai citām veselības problēmām ir pieejami ratiņi.
  • veicināt un nodrošināt profesionālu un cieņpilnu komunikāciju. Izskatām visas klientu sūdzības. Individuāli pārrunājam un analizējam raksturīgākās kļūdas saziņas procesā.  Cenšamies pilnveidot saziņas prasmes. Secinājām, ka saziņas procesam palīdz arī digitālā servisa risinājumi un attālināto pakalpojumu vadības sistēmas. Piemēram, iestājoties stacionārā, pacients tagad parakstās digitāli, rezultātā - dokumentu noformēšana ir raitāka un klientu apkalpošanas speciālistam atliek vairāk laika, lai informētu pacientu par iekšējo kārtību un rīcības soļiem, ja nepieciešama palīdzība vai atbalsts.

Tāpat pagājušajā gadā  piedāvājām klientiem iespēju pieteikties pakalpojumiem attālināti (E-pieraksts) un ieviesām automātisko atgādinājumu vai informēšanu par pierakstu laikiem (robotzvani, īsziņas). Rezultātā izdevās palielināt Kontaktcentra kapacitāti - līdz pat 20%. Tas, savukārt, nozīmē, ka klients var mūs ātrāk sazvanīt un veikt pierakstu. Visi iepriekš nosauktie uzlabojumi un risinājumi nodrošina augstāku klientu servisa kvalitāti, tomēr apzināmies, ka mums vēl ir daudz darāmā nākotnē.”

Detalizētāka informācija:

2021. gada pārskats: https://aslimnica.lv/par-mums/kapitalsabiedribas-darbibu-raksturojosa-informacija/gada-parskati/

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU