DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vides aizsardzība

VARAM: dabas saglabāšanai būtiska ir visu nozaru un sektoru sadarbība

2022.gada 13.-14.jūlijā, Prāgā notiek neformālā Eiropas Savienības (ES) vides ministru sanāksme, kurā norisināsies diskusijas par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, kara Ukrainā ietekmi uz vidi, kā arī klimata politikas jautājumiem. Latvijas delegāciju pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis un Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Neformālajā sanāksmē apspriedīs ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas ietvaros izstrādāto Globālo dabas saglabāšanas plāna projektu, kas paredz apturēt dabas izzušanu – novēršot apdraudējumu dabai, izmantojot to ilgtspējīgi, ieguvumus sadalot godīgi un vienlīdzīgi un atbalstot šī plāna īstenošanu. Plāna projekts paredz 22 uzdevumus tādās jomās kā teritorijas plānošana, dabas atjaunošana, aizsargājamās dabas teritorijas u.c. Tāpat apspriešanā ir arī plāna īstenošanas uzraudzības sistēma, komunikācijas stratēģija, stratēģija resursu mobilizēšanai un ilgtermiņa pieeja dabas saglabāšanas integrēšanai.

ES un tās dalībvalstis kopumā vēlas ambiciozu, bet vienlaikus arī reālistisku plānu ar efektīvu īstenošanas mehānismu. Plānam jānovērš apdraudējums dabai, jāveicina tās atjaunošanās un saglabāšanās ar dabai draudzīgām tautsaimniecības nozarēm, patēriņu un sociālekonomiskajām sistēmām kopumā. Ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus,  būtisks būs sadarbības aspekts gan resursu mobilizēšanas ziņā, gan jaunās topošās politikas īstenošanai.

Sanāksmē tiks spriests arī par karadarbības Ukrainā izraisīto tiešo vides piesārņojumu, kā arī bojāto vai iznīcināto infrastruktūru, kas paredzēta vides piesārņojuma samazināšanai un kontrolei, piemēram, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, atkritumu apsaimniekošanai. Tāpat augsnes, ūdeņu, gaisa piesārņojumu vai tā risku rada dažādu rūpniecisko objektu bojāšana vai sagraušana apšaudes vai bombardēšanas rezultātā. Papildus jātur prātā, ka ietekmi uz vidi var radīt Ukrainas teritorijā esošās atomelektrostacijas.

Latvija strikti nosoda Krievijas Federācijas nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, kas ir būtisks starptautisko tiesību pārkāpums. Primāri jānovērš vides piesārņojums, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Tāpat iesaistītajām pusēm ir īpaši svarīgi minimizēt jebkādus potenciālos radiācijas riskus visu valstu iedzīvotājiem, tāpēc ir būtiski nodrošināt kodolobjektu drošību. Svarīgi saglabāt Ukrainas Valsts kodoldrošības inspekcijas kontroli pār valstī esošajiem kodolobjektiem, lai tiktu nodrošināta to darbība saskaņā ar starptautiski atzītiem drošības standartiem.

Tāpat sanāksmē tiks vērsta uzmanība uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa šī gadsimta laikā.  Nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Klimata izmaiņas laika gaitā ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes.

Lai palīdzētu Latvijas dabai, iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, apstiprinātais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pielāgošanās pasākumus, kas aptver gan cilvēku dzīvības, veselības un labklājības pasargāšanu no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, gan dabas un tautsaimniecības pielāgošanās spējas veicināšanu. Plānā paredzēto pasākumu vidū ir arī tādi, kas saistīti ar ūdens, dabas un augsnes aizsardzību, kā piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošana t.sk. apdzīvotās vietās, lai mazinātu intensīvu nokrišņu radītās sekas.

Plānots, ka neformālās sanāksmes laikā dalībnieki apspriedīs starptautiskos klimata pārmaiņu jautājumus un gatavošanos š.g. 7. – 18. novembrī paredzētajai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferences 27. sanāksmei (COP27), kas norisināsies Ēģiptē, Šarmelšeihā.

Latvija uzskata, ka COP27 ietvaros ir jāturpina darbs un jāpanāk progress pie esošo vienošanos ieviešanas, tai skaitā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas darba programmu. COP27 laikā nepieciešams panākt progresu, lai pieņemtu lēmumus par Parīzes nolīguma tirgus un ne-tirgus mehānismu darbību - vadlīnijām un kārtībām par katru no mehānismiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU