“Dabas daudzveidības un klimata krīze attiecas arī uz Latviju, un politiskās partijas to vairs nevar neņemt vērā. Dabas vērtību zaudējumi, mežu ekosistēmu apdraudējums un fragmentācija, dzīvotņu nelabvēlīgais stāvoklis – tās ir tikai dažas no problēmām, kas ir arī Latvijas jautājumi un uz ko skaidri norāda jaunākie dati. Vides jautājumiem ir jābūt partiju dienaskārtībā, un nevis formāli, bet pēc būtības,” saka Baiba Vitajevska-Baltvilka, iniciatīvas “Zaļais barometrs” koordinatore.
Tāpēc vides un dabas aizsardzības organizācijas aicina uz 14. Saeimu startējošās partijas vēlēšanu programmās un rīcībpolitikā ievērot Eiropas Zaļā kursa mērķus un to īstenošanas pakotni - klimata, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, finanšu, dabas un vides kvalitātes, ūdeņu pārvaldības, aprites ekonomikas, zinātnes jomās. Daudzie līdzšinēji sagatavotie un Eiropas Savienības līmenī apstiprinātie politikas plānošanas dokumenti, piemēram, stratēģija “No lauka līdz galdam”, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ES Meža stratēģija un tiesiskie regulējumi šajās jomās ir izstrādāti, ņemot vērā vides, dabas un klimata izaicinājumus reģionā un pasaulē un sabalansējot tos ar sociālajām un ekonomiskajām interesēm. To interpretācijā un piemērošanā Latvijas situācijai svarīgi balstīties uz starptautiski atzītu zinātnieku atziņām un secinājumiem (piemēram, IPCC ziņojums). Savukārt jautājums par šo mērķu īstenošanai nepieciešamo finansējumu risināms, efektivizējot un attiecīgi mērķtiecīgāk plānojot, pārskatot un izmantojot ES finanšu instrumentus, nacionālo publisko finansējumu, veidojot privāto – publisko partnerību, reformējot fiskālo sistēmu un izmantojot citus finanšu mehānismus.
Klimata pārmaiņu jomā ir nepieciešams konsekventi atbalstīt Latvijas virzību uz Zaļo kursu, īstenojot klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus dažādos sektoros, nenonākot pretrunās ar dabas un vides mērķiem un samazinot emisiju daudzumu par vismaz 55% līdz 2030. gadam, un sasniedzot nulles emisijas līdz 2050. gadam.
Enerģētikas jomā ir jāveicina dabai un videi draudzīgas atjaunīgās enerģijas ražošana un izmantošana, bet tajā pašā laikā vēja parku būvniecībā stingri jāievēro dabas aizsardzības prasības. Līdzās tam nepieciešams īstenot pasākumus ēku energoefektivitātei. Vides organizācijas iestājas pret kūdras, atkritumu un atomenerģijas izmantošanu enerģijas ražošanai Latvijā.
Aprites ekonomikā būtiskākais ir veicināt resursefektīvu tehnoloģiju, zināšanu un uzņēmumu attīstību, atbalstīt resursefektīvu publisko iepirkumu un valsts izdevumus, kā arī attīstīt resursefektīvu produktu un pakalpojumu atbalstošu likumisko ietvaru. “Zaļais barometrs” norāda, ka nepieciešams pilnveidot depozītsistēmu, kā arī samazināt nepārstrādājamo atkritumu īpatsvaru, nosakot tiem lielāku dabas resursa nodokli.
Dabas resursu pārvaldības mērķu vidū vides organizācijas īpaši uzsver nepieciešamību īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecības politiku – gan aizliedzot mežistrādi putnu ligzdošanas laikā, gan pārejot no kailcirtēm uz izlases cirtēm, kā arī stiprinot dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un novirzot pietiekamus līdzekļus kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Otrs būtiskais mērķis ir ilgtspējīga lauku attīstība, tai skaitā pesticīdu lietošanas samazināšana un bioloģiskās lauksaimniecības sekmēšana.
Tāpat ir jāpievērš nopietna uzmanība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – pirmkārt, apturot tās samazināšanos, ko var izdarīt, veicinot dabas atjaunošanas pasākumus, īstenojot ilgtspējīgu lauku un mežu politiku. Vides organizācijas uzsver, ka saglabāt daudzveidības un dabas vērtībām bagātus mežus, pļavas, purvus, ūdeņus un citas ekosistēmas, varēs, ievērojot principu – 30% Latvijas teritorijas jānosaka kā bioloģiskās daudzveidības mērķa teritorijas.
Ar šiem uzdevumiem “Zaļais barometrs” jūnijā iepazīstināja partijas, tiekoties ar tām klātienē, savukārt pirms vēlēšanām varēs iepazīsties ar partiju “zaļuma” novērtējumu.
Ar “Zaļā barometra” aicinājumu partijām pilnā apjomā var iepazīties www.zalais-barometrs.lv.
