Šonedēļ ministrijas pārstāvji tiekas ar Tukuma, Rīgas, Jelgavas pilsētas, Limbažu, Ropažu, Balvu, Jelgavas novada, Rēzeknes novada, Dobeles un Ogres pašvaldībām. Ar vairākām pašvaldībām sarunas noritēja arī pirmssvētku nedēļā.
Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne stāsta, ka sarunas ar Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertiem notikušas jau no pagājušā gada rudens, un abas puses pratušas uzklausīt viena otru, sadzirdēt un ir ņemti vērā pašvaldību izteiktie priekšlikumi, piemēram, par reģionālo koeficientu, kurš attiecīgi tika paaugstināts. “Soli pa solim veicām aprēķinus katrai izglītības iestādei, iedziļinājāmies formulās, sazvanījāmies, konsultējāmies. Sadarbība veiksmīgi turpinās. Iespējams, ka noteikumos būs jāveic grozījumi jau pēc 2022./2023.mācību gada, ja radīsies neparedzētas situācijas. Šobrīd novada pašvaldības izglītības speciālisti izstrādā mērķdotācijas sadales kārtību, kura pašvaldības domei jāapstiprina pirms jaunā mācību gada,” stāsta S.Gutāne. Viņa ir pāriecināta, ka sabiedrībai ir jāskaidro, ka zemākā mēneša darba algas likme ar šī gada 1. septembra pedagogiem noteikta 900 eiro par 30 stundu darbu nedēļā, ka pedagoga darba samaksa atkarīga no skolēnu skaita pašvaldībā, no tarificēto stundu skaita, piemaksām par darba kvalitāti un citiem faktoriem. “Mums nepieciešama aktīvāka komunikācija ar sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, nodibinājumiem, arodbiedrību pārstāvjiem. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai visās pašvaldībās veidojas vienota izpratne par valsts budžeta mērķdotācijas sadali pedagogu darba samaksai,” uzsver Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
Jaunā kārtība paredz, ka no 2022. gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm. Arī Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā ministrija tikās gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem, gan visām pašvaldībām, lai pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus.
Izglītības un zinātnes ministrija nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros - kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām. IZM uzsver, ka diskusijās par šo jautājumu ilgstoši ir iztrūkusi konkrētība un atklātība, bet nu ministrija rosina pāriet no plānu veidošanas uz konkrētu lēmumu pieņemšanu.
Svarīgi uzsvērt, ka pagājušajā nedēlā pieņemtie noteikumi nav saistīti ar jautājumiem par pedagogu algu palielināšanu un slodžu sadali. Lai risinātu šos jautājumus, ministrijā darbu turpina darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim. Darba grupā strādā pārstāvji gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Kultūras ministrijas, gan sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, kā arī pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji. Jau šajā vasarā tiks izstrādāts darba grupas priekšlikumu starpziņojums, kas jau tuvākajā laikā tiks nodots apspriešanai, bet gala ziņojumu valdībā paredzēts iesniegt līdz šā gada beigām.
Šā brīža piedāvājums ir pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%. Tātad, no 2022. gada 1.septembra vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme plānota 900 eiro, 2023.gada 1.septembrī – 976 eiro, 2024.gada 1.septembrī – 1058 eiro, 2025.gada 1.septembrī – 1147 eiro, 2026.gada 1.septembrī – 1243 eiro, 2027.gada 1.septembrī – 1347 eiro par 30 stundu darbu.
