Vēstules ievadā minēts, ka pēdējo gadu laikā Latvijas izglītības sistēmā ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas - vispārējā izglītībā tiek ieviests jauns mācību saturs, veiksmīgi uzsākta augstākās izglītības reforma. Nacionālajā attīstības plānā ir uzsvērta izglītības loma valsts attīstībā un norādīts uz nepieciešamo augstskolu stiprināšanu, veidojot inovācijas centrus pasaules līmeņa zināšanu radīšanai, atbalstot mācīšanās izcilību, modernizējot studiju vidi un uzlabojot saikni ar tautsaimniecību.
Lai to panāktu, 2022. gadā darbu sāka valsts augstskolu padomes, kas kopā ar rektoriem strādā pie studiju procesa uzlabošanas un esošo finanšu un administratīvo resursu optimizēšanas un pārplānošanas, lai nodrošinātu valsts augstskolām likumā noteikto funkciju izpildi. Izvērtējot situāciju, padomes ir secinājušas, ka optimizācijas pasākumi nesegs ilgstoši nepietiekamās investīcijas augstākās izglītības iestādēs, nepietiekamo studiju finansējumu, inflācijas un Covid -19 seku radīto finansiālo iztrūkumu.
LLU Padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentējusi KPMG Baltics SIA pētījuma rezultātus, kurā konstatēts, ka pašreizējais studiju vietas bāzes finansējums, kas ir 1630,11 EUR vienai studiju vietai, nesedz visas augstskolu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, un vienas studiju vietas bāzes izmaksām ir jābūt vismaz 2327,19 EUR. Turklāt šajā aprēķinā nav ietverta kara izraisītā inflācija, Covid-19 seku pārvarēšanas izmaksas un energoresursu sadārdzinājums. Ja nepieciešamais kāpums tiks kompensēts ar kopējo studiju vietu skaita samazinājumu un 2023. gada budžetā netiks paredzēts finansējuma pieaugums augstskolām vismaz pētījumā veikto aprēķinu ietvaros, tas radīs pamatotas bažas par kvalificētā akadēmiskā personāla aizplūšanu no augstskolām uz privāto sektoru.
Tāpat satraukumu rada IZM priekšlikums ieviest studējošo līdzmaksājumu, pamatojot to ar nepieciešamību veidot līdzatbildību un pārdomātāku izvēli. Tas var vēl vairāk pastiprināt nevienlīdzību izglītības pieejamībā, smagāk ietekmējot nabadzīgāko studentu grupu, kā arī kopumā negatīvi ietekmējot Latvijas attīstību.
Vēstules noslēgumā zinātnes universitāšu padomju priekšsēdētāji atzīst, ka izprot Krievijas agresijas Ukrainā radīto sarežģīto starptautisko situāciju un nepieciešamību garantēt Latvijas drošību, stiprinot valsts aizsardzības spējas, tomēr Latvija nedrīkst apstāties savā ceļā uz izcilību, ko var nodrošināt tikai kvalitatīva un pieejama augstākā izglītība.
Atklāto vēstuli parakstījuši četru zinātnes universitāšu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) – padomju priekšsēdētāji Dr.habil.chem.I.Kalviņš, Ph.D. A.Vanags, MBA R.Bērziņš un Dr.oec.L.Straujuma. Tā adresēta Ministru prezidentam K. Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei A. Muižniecei, zemkopības ministram K. Gerhardam, veselības ministram D. Pavļutam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam A. Ašeradenam.
