DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. maijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Pabriks: Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu

Foto no Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās

FOTO: Igaunijas Aizsardzības ministrija

Šodien, 27. maijā, Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmes ietvaros Sāremā, Igaunijā, ministri atkārtoti pauda nosodījumu Krievijai par tās neizprovocēto un neattaisnojamo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī vienojās turpināt sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, pastāvot par tās suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā vienīgo priekšnoteikumu ilgstošam mieram.

“Mēs, Baltijas valstis, apzināmies, cik būtiska ir savlaicīgas militārās palīdzības sniegšana Ukrainai, palīdzot aizstāvēt tās neatkarību. Mēs turpināsim sniegt atbalstu Ukrainai, vienlaikus mudinot arī mūsu sabiedrotos un partnerus pielikt visas pūles, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk uzvarētu šo karu un spētu atjaunot savu valsti. Tāpat ar kolēģiem esam vienisprātis, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret Krievijas enerģijas eksporta sektoru, kas būtu visai efektīvs veids, kā kavēt tās spēju turpināt karu. Neaizmirsīsim, ka Krievijas mērķis ir graut Rietumu un NATO vienotību, tāpēc mēs nedrīkstam padoties nekādām provokācijām. Kā jau vairākkārt esmu uzsvēris – mums ir jābaidās no Rietumu vājuma, nevis no Krievijas spēka,” norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Tāpat sanāksmes ietvaros tika akcentēta vēl ciešākas Baltijas valstu aizsardzības sadarbības veicināšanas nepieciešamība, kas rezultētos ar jaunu sadarbības līgumu par savstarpējās militārās palīdzības sniegšanu. Savukārt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību lēmumi par aizsardzības budžetu palielināšanu vismaz līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta tuvāko gadu laikā ļaus paātrināt Baltijas valstu aizsardzības attīstības plānu īstenošanu un labāk sagatavoties jebkādiem iespējamiem izaicinājumiem.

Baltijas valstu aizsardzības ministri apliecināja sadarbības ar ASV nozīmi un to ieguldījumu paātrinātai spēju attīstībai Baltijas valstīs, kā arī izteica atzinību par ASV lēmumiem piešķirt papildu finansējumu Baltijas valstu militāro spēju attīstībai. Vienlaikus aizsardzības ministri atzinīgi novērtēja sabiedroto savlaicīgos lēmumus par drošības stiprināšanu Baltijas reģionā, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju.

Kolektīvā aizsardzība ir svarīgākais NATO pamatuzdevums, tāpēc ministri vienojās cieši koordinēties un kopīgi strādāt, lai gaidāmajā NATO samitā Madridē panāktu lēmumus par lielāku sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs.

Tāpat Baltijas valstu aizsardzības ministri atzinīgi novērtēja pieņemto Eiropas Savienības “Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai”, norādot, ka stiprākai un spējīgākai Eiropas Savienībai drošības un aizsardzības jomā ir jāsniedz pozitīvs ieguldījums globālajā un transatlantiskajā drošībā un jāpapildina NATO, kas joprojām ir tās dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats. Turklāt ministri vienojās koordinēt savstarpējo sadarbību, lai panāktu Eiropas Savienības finansiālu atbalstu militārās mobilitātes projektu īstenošanas paātrināšanai reģionā.

Jau vēstīts, ka 26. un 27. maijā Sāremā, Igaunijā, norisinājās Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā tikās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalli Laanet), lai apspriestu reģionālās drošības izaicinājumus, aktuālo situāciju Ukrainā saistībā ar Krievijas izvērsto karu, un NATO dienaskārtības jautājumus, tostarp alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.

Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Igaunija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU