“UNESCO izglītības ziņojums veido ANO transformējošās izglītības procesa intelektuālo pamatu, nosakot izglītības attīstības ilgtermiņa redzējumu – izglītībai ir fundamentāli jāmainās. Diskusijas dažādos līmeņos par nepieciešamajām pārmaiņām un kopīga redzējuma veidošana par izglītības nākotni ir mūsu labākā reakcija uz aktuālajām krīzēm un izaicinājumiem. Jautājumi, kas ir pamatā UNESCO ziņojumam, tostarp, kas jādara tālāk, no kā nepieciešams atteikties, kas jāizgudro no jauna, ir aktuāli kā nekad iepriekš. Nākotnes stratēģiska prognozēšana nodrošina to, ka esam proaktīvā un atbildīgā pozīcijā, ka vadām un virzām pārmaiņas, nevis pasīvi tām pakļaujamies,” uzrunājot pasākuma dalībniekus, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
UNESCO Starptautiskās “Izglītības nākotnes” komisijas locekle profesore Dr. Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja ziņojuma galvenās tēzes: “UNESCO izglītības ziņojumā uzsvars ir uz indivīdu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, tādēļ svarīgas ir ne tikai prāta jeb kognitīvās zināšanas, bet arī emocionālā inteliģence un plašākas zināšanas par pasaules procesiem un aktualitātēm – dzimumu līdztiesību, izglītības kvalitāti, mūžizglītību, tās var iegūt kontaktos ar dažādām sabiedrības grupām, tāpēc sociālā dimensija ir nozīmīga izglītības attīstības vīzijā. Visas sabiedrības iesaistei izglītībā ir neatsverama nozīme tautas attiīsībā, jo katrs ar savu pienesumu piedalās Latvijas nākotnē.”
UNESCO Mācīšanās nākotnes un inovāciju nodaļas direktors Sobijs Tavils (Sobhi Tawil) iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar UNESCO izglītības ziņojuma mērķi, tā vīziju un izveides procesu: “Ziņojumā minētie ierosinājumi ir sagatavoti divus gadus ilgušā globālā līdzdalībā un kopradē, kuru laikā pierādījies: milzīgs skaits cilvēku – bērni, jaunieši un pieaugušie – skaidri apzinās, ka uz šīs kopīgās planētas mēs esam saistīti un ka ir būtiski vienoties kopīgā darbā. Jauns sabiedriskais līgums izglītības jomā ļauj mums veidot citādu izpratni par mācīšanos un attiecībām starp skolēniem un skolotājiem, zināšanām un pasauli.”
Pasākuma otrajā daļā notika Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekānes profesores Dr.paed. Zandas Rubenes vadīta paneļdiskusija, kas skāra četras ziņojuma jomas: mācībspēki un studenti, mācību saturs un metodes, mācību vide, mērķi principi un partnerības.
UNESCO ziņojums “Pārdomas par mūsu kopīgo nākotni. Jauns sabiedriskais līgums izglītības jomā” ir jaunākais izglītības politikas dokuments, kurā ir formulēta izglītības attīstības vīzija 2050. gadam, par galveno izvirzot izglītības lietderīgumu jeb sabiedrisko labumu. Ziņojuma saturā tiek atklāta jauna sabiedriskā līguma ideja izglītībā, izvirzot jautājumus par izglītības kā publiska un sabiedriska procesa būtību, sākot ar mācību saturu, mācību metodēm, izglītības telpu jeb tās plašo ekosistēmu un beidzot ar izglītības nozīmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko transformāciju aspektos.
Pasākumu organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti.
Pasākums un paneļdiskusija skatāma šeit: https://www.youtube.com/watch?v=5ExBV81LeL4.
Ziņojums latviešu valodā ikvienam interesentam pieejams šeit: https://www.unesco.lv/lv/media/848/download.
