DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. maijā, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

2023.gadā par 10 miljoniem tiek plānots valsts budžeta mērķdotācijas palielinājums pašvaldību autoceļiem un ielām

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) trešdien, 25.maijā, ikgadējās sarunās ar Satiksmes ministriju (SM) saņēmusi apliecinājumu, ka 2023.gadā par 10,1 miljonu tiek plānots valsts budžeta mērķdotācijas palielinājums pašvaldību autoceļiem un ielām.

Mērķdotāciju palielinājums veidojies, ņemot vērā, ka no 2020.gada par vismaz 5% gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par 5%. Tā rezultātā pašvaldību mērķdotāciju apjoms no 53,8 miljoniem eiro pieaugs 63,9 miljoniem eiro 2023.gadā.

Vienlaikus LPS ieskatā nākotnē būs jāpārskata mērķdotāciju apjoms, jo viens no pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem ir vietējo autoceļu uzturēšanas izmaksas.

Vienprātības joprojām nav jautājumā par vietējo autoceļu nodošanu bezatlīdzības pašvaldības īpašumā. LPS iestājas par to, lai pašvaldībām pārņemot vietējos autoceļus, tiktu rasti ilgtermiņa mehānismi šo ceļu uzturēšanai. Līdz šim interesi par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu ir izrādījušas sešas pašvaldības, paužot gatavību pārņemt savā īpašumā vietējos autoceļus 76 kilometru kopgarumā. Pašreizējais regulējums paredz, ka pārņemot savā īpašumā valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, pašvaldība saņems mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem. LPS aicina paredzēt līguma termiņa pagarināšanu, panākot savstarpējo vienošanos par līguma un finansēšanas nosacījumiem. Tas mudinātu pašvaldības aktīvāk pārņemt savā īpašumā vietējos autoceļus. Puses vienojās, ka LPS apkopos un iesniegs SM pašvaldību priekšlikumus, kā veicināt vietējo autoceļu pārņemšanu.

Sarunu laikā LPS uzklausīja "Autotransporta direkcija" informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojuma aktualitātēm, kur saskaņā ar Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammā 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” 2022.gadam piešķirti  70,28 miljoni eiro. Savukārt, izvērtējot esošās pasažieru skaita izmaiņu tendences, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumiem, papildu nepieciešamais finansējums, lai kompensētu 2022.gada nesegtos zaudējumus, varētu sasniegt 24,85  miljoni eiro līdz pat 27,55 miljoni eiro. Savukārt vidēja termiņa budžetā 2023. – 2025.gadam bāzes izdevumi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai paredzēti  64 787 014 euro.

Joprojām līdz galam nav skaidrības sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pakalpojuma iepirkumu, kur konkurss 16 maršrutu tīkla daļās tika izsludināts 2019. gada jūlijā. Šobrīd ir noslēgts līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās no 16 maršrutu tīkla daļām. Piecās daļās – līgums stājās spēkā 2020.gada 1. augustā, bet vēl četrās  – stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.  Ņemot vērā situāciju ar energoresursu cenu palielinājumu un straujo inflācijas pieaugumu, LPS izteica aicinājumu SM pieņemt lēmumu par atklātās iepirkuma procedūras pārtraukšanu bez rezultāta. Pieaicinot LPS un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjus pārskatīt un izveidot jaunu iepirkuma Nolikumu, kas būtu atbilstošs esošai ekonomiskai situācijai un tās attīstības tendencēm, kā rezultātā izsludināt atkārtotu konkursu uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā (7 daļās).

LPS iebilst pret sabiedriskā transporta komercializāciju, kas rada riskus vietējo maršrutu un skolēnu pārvadājumu pieejamībai. Tāpēc LPS aicina līdz šī gada beigām izstrādāt mehānismus, kas pašvaldībām dotu iespējas legāli izmantot skolēnu pārvadājumus, maršrutos, kur valsts pasūtījums nenodrošina  sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tāpat viens no risinājumiem skolēnu pārvadājumu organizēšanai LPS ieskatā būtu atsevišķas mērķdotācijas noteikšana skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai vietējā maršrutu tīklā, jo tādējādi netiktu būtiski skarts iedzīvotāju pieprasījums pēc pārvadājumiem, kā arī lēmumu pieņemšana par skolēnu pārvadājumu integrēšanu vai pielāgošanu esošajam maršrutu tīklam būtu neatkarīga no valsts noteiktā pasūtījuma apjoma.

Jautājumā par "Pēdējās jūdzes" pieslēgumu jeb valsts atbalsta programmu "Nākamās paaudzes tīkli laiku teritorijās", LPS uztur prasību, lai sasniedzamais rezultāts ir nevis ierakto kabeļu garums, bet gan nodrošinātie interneta pakalpojumi mājsaimniecībām. LPS ieskatā "Pēdējās jūdzes" atbalsts nepieciešams katras skolas, mājsaimniecības un katras uzņēmējdarbības vietas pieslēguma internetam nodrošināšanai atbilstoši gigabitu sabiedrības nepieciešamībām. Tāpat LPS uzskata, ka "Pēdējās jūdzes" ierīkošanas aktivitātes atbildību un tīklu ierīkošanu nevar pārcelt uz Plānošanas reģioniem, jo tiem nav pieredzes un atbilstošas kapacitātes “pēdējās jūdzes” infrastruktūras izbūvē un aparatūras uzturēšanā. Kā atbildīgo institūciju LPS saskata valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU