Tāpat kā janvārī un februārī, arī martā turpinājās straujš nepārtikas preču pārdoto apjomu pieaugums par 24,4%, ko noteica zemā bāze pērn un būtiska ierobežojumu mīkstināšana šā gada sākumā. Tostarp ievērojams pieaugums par 149,1% apģērbu un apavu tirdzniecībā, 63,5% palielinājums kultūras un atpūtas preču tirdzniecībā, kā arī būvmateriāli un santehnika tirgota par 40,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinās tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (-17,3%). Tajā pašā laikā pārtikas preces tirgotas par 1,2% vairāk nekā pērn.
Šā gada pirmā ceturkšņa 12,7% pieaugumu galvenokārt veidoja nepārtikas preču tirdzniecības apjomu palielinājums par 26,3%, bet degviela tirgota par 5% vairāk un pārtikas tirgotie apjomi auguši par 2,4%.
Neskatoties uz augstajām cenām, degviela šā gada martā tirgota par 12,8% vairāk nekā pērn. Degviela šā gada martā bijusi par 43,3% dārgāka nekā pērnā gada martā, kas ir augstākais degvielas cenu kāpums gada laikā novērojumu vēsturē. Brent markas jēlnaftas cena biržās šā gada aprīlī pēc straujā kāpuma martā vairs neuzrāda cenas kāpumu un svārstās no 98 līdz 112 dolāriem par barelu, kas joprojām uzskatāma par ļoti augstu cenu.
Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences dati šā gada martā norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos patērētāju vidū, Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē. Patērētāji paredz sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un atliek lielos pirkumus. Taču mazumtirgotāju konfidences rādītāji saglabājas augstā līmenī, paredzot arī turpmāku tirdzniecības apjomu pieaugumu.
Turpmāk, patēriņa cenām apsteidzot algu pieaugumu, sagaidāms, ka iedzīvotāji rūpīgāk izvērtēs plānoto pirkumu nepieciešamību un pievērsīs uzmanību cenu zīmēm veikalos, biežāk izvēloties lētākas preces. Taču Latvijas tirdzniecības nozarē kopumā tuvākajos mēnešos krīze nav gaidāma, vidējā Latvijas iedzīvotāja pirktspējai saglabājoties augstā līmenī, noslēdzoties apkures sezonai un samazinoties izdevumiem par mājokli.
