Apskate rīta pusē sākās ar pārbūvēto Viestura ielu Jēkabpilī, kur atjaunots asfalts un bruģis, ūdensvads un kanalizācija, lietusūdens notekas un apgaismojums. Infrastruktūras projektētājs un inženieris Elmārs Daniševskis vērtē: «Tas ir labs apliecinājums pašvaldību vēlmei sakārtot teritorijas mūsdienīgi un kvalitatīvi. Darbi izpildīti ļoti labi, asfalts ieklāts izcili, detaļas nostrādātas godam.» Tā ir viena no galvenajām pilsētas satiksmes ielām, kas savieno skolas, veikalus un sabiedriskās iestādes.
Netālu no Latgales Māras Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 92, skaisti un ar pietāti restaurēts vēsturiskais Surmoņinu nams, kas pārbūvēts par dienesta viesnīcu, raksturo infrastruktūras inženieris, RTU profesors Kaspars Bondars: «Būvē fascinē autentiskie mūra materiāli un ķieģelis kā dizaina elements, rūpīgi piemeklētas vēsturiskās detaļas. Labs paraugs, kā no sagruvušas ēkas izveidot mūsdienīgu māju.»
Žūrijas vadītājs Normunds Grinbergs uzsver – Pāternieki un Silene kā Latvijas un Eiropas Austrumu robežas punkti veidoti mūsdienīgi un vienotā koncepcijā. Telpas un loģistika pielāgota tam, lai robežsardzes un muitas speciālisti iespējami ātri izpildītu savas funkcijas.
Trīs objekti apskatīti Daugavpilī. Pašvaldības SIA Daugavpils ūdens ūdensvada un kanalizācijas tīklu nodaļas sadzīves ēka un administrācijas ēka atjaunotas ar ERAF finansējumu. Žūrijas eksperts Roberts Viļumsons pauž: «Manā skatījumā labākais siltināšanas piemērs, jo siltumenerģijas patēriņš pēc atjaunošanas samazinājies piecas reizes. Logi un norobežojošās konstrukcijas ļoti labi izpildītas, ierīkota ventilācija, izvēlēta krāsu gamma, kas ēkai ļauj lieliski iekļauties vidē, atjaunots vēsturiskais ūdens sūknis.»
RTU un LLU profesors Artūrs Lešinskis atzinīgi vērtē Daugavpils domes dzimtsarakstu nodaļas Raiņa ielā 27 atjaunošanu: «Padomju laikā būvētā ēka rekonstruēta ar cieņu, interjers mājīgs un skaists. Galvenajā zālē saglabāta griestu vitrāža no Līvānu stikla, telpa izskatās brīnišķīgi. Mazajā zālē un citur dizains ieturēts baltos toņos, un darbi izpildīti izcili. Izveidota ērta cilvēku plūsma, ikvienu te uzņem latgaliski sirsnīgi un viesmīlīgi, jo īpaši Šampanieša zālē. Cilvēki te brauc laulāties no plašas apkaimes – bijis pat pāris no Izraēlas!»
Būvmateriālu ražotāju pārstāvis Leonīds Jākobsons uzteic zaļās sliedes Daugavpilī – tramvaja ceļa rekonstrukcija no Vienības līdz Stacijas ielai, kā arī 18.Novembra un Ventspils ielas krustojuma pārbūve ir turpinājums pirms vairākiem gadiem sāktajai Daugavpilī infrastruktūras modernizēšanai. «Tas ir nozīmīgiem objekts trīs kilometru garumā, kur sliedes ierīkotas zālienā, tikai šķērsošanas vietās un pieturās ir asfalts. Ārēji šķietami vienkārši, tomēr profesionāli ļoti nopietni nostrādāts – pamata pīrāgā ir vairākas kārtas smilšu, šķembu un sieti, kas nodrošina vienmērīgu braucienu. Sliežu metinājumu vietas ir tikai ik pa 300 metriem. Zīmīgākais elements – izmantoti gan betona, gan ozolkoka gulšņi, un pēdējo kalpošanas laiks ir 40 gadi, pat ilgāks nekā betona gulšņiem – 25 gadi, bet cena ir līdzīga. Ļoti apzinīgi izpildītas prasības tramvajam pilsētā. Cilvēki var braukt ērti, gludi, bez vibrācijas,» raksturo Jākobsons.
Atceļā uz Rīgu žūrija apskatīja Saules skvēru Zelta sietiņš, kas pērn izveidots Jēkabpils novada Rubeņos. Arhitekte Inese Aizstrauta stāsta: «Pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izveidojusi ainaviski labi risinātu parku, ko izmanto gan bērnudārza grupas, gan skolēni. Parks iekārtots krustcelēs, iepriekš tukšā vietā, lai gan vietējiem, gan ceļotājiem ir, kur piestāt un pamielot acis, kur cilvēkiem tikties svētkos.» Inženiere Ineta Tumaševska uzsver: «Parks ir profesionāla ainavu arhitekta projekts – dažādu veidu segumi, smilškastes, trenažieri, daudz soliņu, pārdomāts izvietojums un elementi. Te jau notiek sarīkojumi, ikdienā var atpūsties un būt cilvēkos. Iestādīts jāņogu krūmu labirints, kas pēc gada vai diviem izaugs un būs lielisks.»
Piektdien, 29.aprīlī, skates žūrijas eksperti apskatīs objektus Rīgā un galvaspilsētas apkaimē.
Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 21 profesionālo biedrību un nozares institūciju rīkotā skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek 24.reizi. Žūrija vērtē vairāk nekā 60 pērn ekspluatācijā nodotās būves, infrastruktūras un ainavu objektus.
Šogad skates galvenais partneris ir zīmols Ceresit ar kompāniju Henkel Balti OU. Skates norisi atbalsta Saint-Gobain, MiTek Baltic, EJOT, Baumit, Geberit, Collomix, Alejas projekti, Landscape Construction, S.B.C., PERI un Tikkurila.
Skates rīkotāju partneri ir 15 būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, Būvniecības valsts kontroles birojs, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, RISEBA FAD un nozares žurnāls Būvinženieris.
