LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izteica viedokli, ka atbalsts var būt dažāds – gan pabalsti, gan PVN likmes samazināšana, - taču ir jābūt mehānismam, lai pārliecinātos, ka reāli samazinās arī gala cena patērētājam, gan citi risinājumi.
Proti, liela daļa darbinieku darbu veic attālināti savā dzīvesvietā, un šis elastīgais un hibrīdais darba modelis ir uz palikšanu. Tas viennozīmīgi ietekmē mājsaimniecību izdevumus par elektroenerģiju, siltumu u.c.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd noteikto attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu 30 eiro apmērā, taču ir svarīgi to noteikt kā patstāvīgu normu. Turklāt pie esošā inflācijas līmeņa iepriekš noteiktie 30 eiro nesasniedz paredzēto mērķi un nekompensē darbinieka izdevumus - kompensācijas apmērs ir jāpalielina.”
Līdztekus LBAS atgādināja problēmu ar VSAOI un lūdza steidzami atrisināt jautājumu, lai turpmāk vairāk nepieļautu VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu un esošo pensiju samazinājumu kompensēt no pamatbudžeta, jo tas ietekmē pensionāru pirktspēju. Ja valsts pieļauj VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, personas nesaņem pensiju pilnā apmērā un veidojas situācija, ka darbinieki tiek kreditēti uz darba devēju rēķina, kas nav pieļaujami. Darbiniekiem ir tiesības saņemt pensiju pilnā apmērā. šis jautājums ir steidzami jāatrisina, it īpaši pie esošā inflācijas līmeņa.
LBAS: bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana nedrīkst samazināt ģimenes kopējos ienākumus
Tāpat šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus.
Likumprojektā noteikts, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums).
LBAS norāda, ka atvaļinājuma nenododamā daļa veicinās tēvu lielāku iesaisti bērna aprūpē un tas ir viennozīmīgi jāatbalsta, tomēr šāda atvaļinājuma izmantošana nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt nodarbināto ekonomisko stāvokli un ģimenes kopējo ienākumu apjomu,. LBAS norāda, ka būtisks ienākumu samazinājums var veicināt ēnu ekonomiku, jo darbinieki meklēs ienākumu zuduma kompensēšanas iespējas un faktiski netiks sasniegts likuma mērķis.
Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības.
Vienlaikus likumprojekts arī nodrošina Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” izpildi. Paternitātes pabalstu plānots piešķirt arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Šai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.
