Viena no LTRK pamatvērtībām ir godīga konkurence, tāpēc biedrība aktīvi iesaistās konkurences neitralitātes veicināšanā. Turpinot diskusiju ciklu par privātā un publiskā sektora konkurences apstākļiem dažādās nozarēs 2022. gada 8. aprīlī norisinājās LTRK organizēta diskusija “Konkurences neitralitāte izglītības nozarē”, kurā dalībnieki runāja par publiskā sektora izglītības iestāžu privilēģijām, saņemot plašākas savu funkciju realizēšanas un finansējuma iespējas, kā arī darbību regulējošiem atšķirīgajiem noteikumiem, kas ierobežo privātā sektora iespējas būt pilnvērtīgam nozares spēlētājam un piedāvāt plašākas kvalitatīvas izglītības iespējas, tādā veidā bremzējot uzņēmējdarbību šajā nozarē.
Par konkurenci ierobežojošu normatīvo regulējumu un valsts izglītības iestāžu priekšrocībām attiecībā pret privātajām izglītības iestādēm profesionālās tālākizglītības jomā stāstīja mācību centra “BUTS” direktora vietnieks Ingus Zitmanis. Viņš vērsa uzmanību gan uz to, ka dalībai Eiropas struktūrfondu projektos publiskā sektora mācību iestādēm ir Ministru kabineta noteikumos noteiktas priekšrocības, gan uz godīgu konkurenci neveicinošiem publiskā sektora skolu dubultā finansējuma apstākļiem – skolas saņem gan valsts finansējumu, gan peļņu no dalības dažādos apmācību projektos. Privātā sektora izglītības iestādēm gūtā peļņa ir vienīgais ienākumu avots. Uz pašvaldības skolu priviliģēto stāvokli un dubultā finansējuma aspektiem sporta izglītības jomā uzmanību vērsa futbola skolas “Metta” pārstāvis Miks Vilkaplāters.
Godīgu konkurenci ierobežojošos apstākļus augstākās izglītības sfērā skaidroja LTRK Profesionālās izglītības komitejas priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas “Turība” rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis. Viņš vērsa uzmanību gan uz budžeta vietu sadalījuma problēmu, privātajām augstskolām praktiski nedodot iespēju īstenot studiju programmas par valsts budžeta līdzekļiem, tādā veidā studējošajiem dodot plašākās izglītības izvēles iespējas, gan arī uz valsts augstskolu veicinātu cenu dempingu.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, komentējot konkurences apstākļus izglītības jomā, skaidroja, ka privāto izglītības iestāžu dalības Eiropas Savienības finansētos projektos problemātikai Konkurences padome jau ir pievērsusi uzmanību un uzskata, ka normatīvo aktu regulējumam būtu jāveicina Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību privātajiem komersantiem. Privātajām izglītības iestādēm būtu jādod pieeja līdzekļiem savas infrastruktūras attīstīšanai. Tāpat publiskā sektora izglītības iestādēm nebūtu jāpiešķir nepamatota priekšroka īstenot izglītības programmas situācijā, kad privātā sektora izglītības iestādes to var izdarīt vienlīdz kvalitatīvi un atbilstoši. Arī interešu izglītības jomā privātajiem komersantiem būtu jādod pieeja dažādiem finansiāliem atvieglojumiem. Konkurences neitralitātes veicināšanai, valsts izglītības politikas veidošanā būtu jāņem vērā gan publiskā, gan privātā sektora izglītības iestāžu intereses.
Par valsts skatījumu uz konkurenci izglītības nozarē stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā Gunta Arāja, uzsverot, ka izglītības joma nav tirgus – izglītība ir publiskais pakalpojums, ko primāri jānodrošina valstij un privāto izglītības pakalpojumu sniedzēju dalība šajā procesā nav obligāta. Arī valsts atbalsta mehānismi tiek veidoti pēc šī principa – kā nodrošināt publiskā pakalpojuma pieejamību. Savukārt Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne informēja par izglītības sistēmas revīzijas rezultātā konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamību Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatīt to, kā tiek plānots finansējums gan augstskolām, gan profesionālās izglītības iestādēm, ņemot vērā arī privāto komersantu intereses.
Diskusijas dalībnieki runāja arī par publiskā un privātā sektora atbildībām konkurences neitralitātes veicināšanā un kvalitatīvas izglītības pakalpojumu sniegšanā, kā arī par veicamajiem darbiem veiksmīgas abu pušu veiksmīgas sadarbības īstenošanai.
