Pagājuši 5 gadi, kopš revīzijas reformas Eiropas Savienībā (ES), tādēļ Eiropas Komisija, uzsākot izvērtēt reformas rezultātus, norāda uz nepieciešamību turpināt obligāto revidentu profesionālās darbības uzraudzības pilnveidošanu ES dalībvalstīs. Minētais palīdzētu veicināt daudzveidību revīzijas tirgos un palielinātu ieguldītāju uzticēšanos uzņēmumu finanšu informācijai. Tas savukārt uzlabos apstākļus pārrobežu ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei Eiropas Savienībā. Minēto mērķu sasniegšana bija viens no iemesliem Finanšu ministrijas iniciatīvai profesionālas diskusijas uzsākšanai par esošā modeļa pilnveidošanu. Izvēloties inovatīvo dizaina domāšanas pieeju un iesaistot visas jomas ietekmes puses, eksperti darbnīcā strādāja pie tāda modeļa izveides, kas sabiedrības interesēs veicinātu sadarbību starp publisko pārvaldi un zvērinātiem revidentiem.
“Šā brīža situācija revidentu profesionālās darbības uzraudzībā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem un prasībām mūs Latvijā mudināja sākt darbu pie mūsdienīgāka revidentu profesionālās darbības uzraudzības modeļa, kas ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm, atbilst jaunākajām prasībām un veicina uzticību revīzijas institūtam. Pusgada laikā kopīgiem spēkiem esam izstrādājuši vairākus priekšlikumus zvērinātu revidentu profesionālās darbības uzraudzības modeļa pilnveidošanai, ko turpmāk attīstīt un īstenot,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
“Pieaugot kvalitatīvas un uzticamas finanšu informācijas nepieciešamībai, arvien pieaug arī zvērinātu revidentu sniegto profesionālo pakalpojumu nozīme. Profesija un tās valstiskā uzraudzība atrodas nepārtrauktā attīstībā. Darbs domnīcā bija laba iespēja gūt detalizētu ieskatu zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu norises un to uzraudzības procesos, radot papildus iespējas to veiksmīgai pilnveidošanai,” uzskata LZRA valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne
Jānorāda, ka domnīcas sākumā definētais problēmu loks ietvēra vairākus zvērinātu revidentu profesionālās darbības valstiskās uzraudzības modeļa aspektus, tādus kā revidentu sniegto pakalpojumu kvalitāte, revidentu profesionālās darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošana, vienotas uzraudzības sistēmas integritātes stiprināšana un citas būtiskas kategorijas.
Darba process tika organizēts, izmantojot dizaina domāšanas metodi, kas ir radoša un risinājumos balstīta pieeja problēmu risināšanai. Tā paredz visos problēmas risināšanas posmos virzīties no lietotāja perspektīvas: gan problēmas izpētes, gan risinājumu modelēšanas un testēšanas laikā. Ņemot vērā, ka sarežģītu problēmu risināšana nav lineārs process, darbnīcās tika paredzēta iespēja atgriezties pie iepriekšējiem darba posmiem, ja bija pārliecība, ka tas palīdzēs rezultāta sasniegšanā.
Domnīcas ietvaros darba grupas izstrādāja vairākus prototipus jeb iespējamos risinājumus darba grupu identificētajām problēmām, kopīgi radot priekšlikumus uzraudzības modeļa pilnveidošanai. Prototipi fokusējās uz integrētas uzraudzības sistēmas elementiem, skaidrību par mērķiem, lomām un rezultātiem, informācijas apmaiņu un sadarbību, kā arī kapacitātes stiprināšanu un resursu optimālu izmantošanu. Darbs pie prototipu testēšanas jeb pārbaudes atbilstoši dizaina domāšanas pieejai turpināsies līdz eksperti būs vienisprātis par veiksmīgākajiem un efektīvākajiem zvērinātu revidentu profesionālās darbības uzraudzības modeļa uzlabojumiem, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām.
