DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Zaļais kurss: EP atbalsta grozījumus Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijās

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja jaunus noteikumus par to, kā atlasīt enerģētikas projektus ES finansējuma piešķiršanai, lai saskaņotu spēkā esošos noteikumus ar ES zaļo kursu.

Tiesību akti, par ko EP 2021. gada decembrī vienojās ar Padomi, nosaka kritērijus un metodoloģiju kopējas ieinteresētības enerģētikas projektu atlasei. To vidū būs, piemēram, augstsprieguma elektropārvades līnijas, cauruļvadi, enerģijas uzglabāšanas iekārtas un viedie elektrotīkli. Kopējas ieinteresētības projekti varēs pretendēt uz ES finansējumu un tiem tiks piemērotas paātrinātas administratīvās procedūras.

Jāveicina ūdeņraža lietošana, jāpārtrauc dabasgāze

Sarunu laikā EP deputāti iestājās par finansējumu projektiem, kas saistīti ar ūdeņraža infrastruktūras attīstību un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Atbilstīgajiem projektiem būtu arī jāveicina tirgus integrācija un jāpalielina energoapgādes drošība.

Izvēlētajiem projektiem būs jāpalīdz ES valstīm virzīties prom no cietā fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, brūnoglēm, kūdras un degslānekļa. EP sarunās panāca arī to, ka finansējumu piešķirs projektiem, kas pārveido esošo dabasgāzes infrastruktūru ūdeņraža transportēšanai vai uzglabāšanai. Šāda veida projekti būs tiesīgi saņemt ES finansiālo palīdzību līdz 2027. gada 31. decembrim.

Jānovērš Kipras un Maltas enerģētiskā izolācija

Jauni projekti, kuru pamatā ir dabasgāze, vairs nevarēs pretendēt uz ES finansējumu. Tomēr pagaidu atkāpe ļaus Kiprai un Maltai ar stingriem nosacījumiem īstenot katrai pa vienam dabasgāzes projektam, ja tie būs sagatavoti pārejai uz ūdeņradi un finansējums būs paredzēts, lai tos pieslēgtu kopējam ES tīklam.

Citāts

"Šodienas traģiskā kara realitāte Eiropā un Eiropas Savienības dramatiski zemais enerģētiskās drošības līmenis pierāda, ka ES gadiem ilgi ir pieļāvusi nopietnas kļūdas, novērtējot savas vajadzības, arī attiecībā uz Eiropas enerģētikas infrastruktūru," sacīja ziņotājs Zdžislavs Krasnodamskis (ECR, Polija).

Ar jaunajiem tiesību aktiem "mēs ne tikai uzlabojam infrastruktūras plānošanas procesu, bet arī veicinām jauna veida kopējas ieinteresētības projektus, kas atbilst klimata mērķiem. Pārskatītā TEN-E sistēma veicinās ieguldījumus ūdeņraža un oglekļa uzglabāšanas infrastruktūrās, kā arī jūras tīklu attīstībā," viņš piebilda.

Turpmākie soļi

Parlaments tekstu apstiprināja ar 410 balsīm par, 146 balsīm pret un 72 atturoties. Pirms stāšanās spēkā tas vēl oficiāli jāpieņem Padomei un jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

Konteksts

Parlaments 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā aicināja pārskatīt Eiropas energotīklu (TEN-E) regulu, kurā izklāstītas ES vadlīnijas pārrobežu enerģētikas infrastruktūrai un ieskicēts tā dēvēto kopējas ieinteresētības projektu atlases process. Komisija 2020. gada decembrī pieņēma priekšlikumu pārskatīt TEN-E regulu.

Kopējas ieinteresētības projekti ir infrastruktūras projekti, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, lai sasniegtu ES mērķus enerģētikas jomā, tostarp uzlabotu savienojumus starp valstu tirgiem, palielinātu konkurētspēju, piegādes drošību un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU