Februāra izskaņā norisinājās LTRK Zemgales reģiona nodaļas organizētā diskusija “Kā stabilizēt enerģētikas jomu Latvijā ilgtermiņā”, kurā dalībnieki diskutēja par energoefektivitātes risinājumiem, enerģētikas nozares stratēģiju, publiskā sektora lomu enerģētikas tirgū, kā arī par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto enerģētikas nozares likumprojektu grozījumu ietekmi uz energoresursu ražotājiem un patērētājiem.
Straujais energoresursu cenu kāpums jau vairākus mēnešus atstāj būtisku iespaidu uz visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, īpaši rūpniecību. LTRK aktīvi iesaistījusies diskusijās ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, turklāt rosinot īpašu uzmanību pievērst vidējā un ilgtermiņa risinājumiem. Ņemot vērā notikumus Krievijā un Ukrainā, Latvijas valdība ir atbalstījusi jaunas valsts kapitālsabiedrības veidošanu vēju parku būvniecībai ar mērķi mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Kā norādīja uzņēmēji – šāds risinājums nav slikts, taču tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.
Diskusiju iesākot, EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs stāstīja par valsts piedāvātajiem atbalsta instrumentiem gan alternatīvās enerģijas ražošanai, gan esošo iekārtu un ēku energoefektivitātes palielināšanai. “Vislētākais kilovats ir tas kilovats, ko mēs nepatērējam. Ja mēs varam nepatērēt, tas ir pats labākais, ko varam darīt,” skaidroja G.Silovs, uzsverot energoefektivitātes risinājumu nepieciešamību.
Uz stratēģiskās plānošanas trūkumu diskusijā norādīja “RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs un neatkarīgais enerģētikas eksperts Kaspars Osis: “”Latvenergo”, sākoties gāzes cenu kāpumam augustā, nekavējās ar līgumu laušanu un cenu pārskatīšanu ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem jau septembrī, kā rezultātā to situācija pret konkurentiem tika būtiski pasliktināta. Tas rada pamatotus jautājumus par Latvenergo kopējo stratēģiju un arī par gāzes iepirkumu stratēģiju.” Uzņēmēji norādīja, ka birokrātiskās procedūras un kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu traucē sekmīgai energokopienu izveidei.
“Enerģētikas politika Latvijā top ierēdniecības līmenī, nereti nepietiekami konsultējoties ar patērētājiem, tajā skaitā – uzņēmējiem, izzinot un ņemot vērā viņu reālās vajadzības. Tam kā pierādījums kalpo arī atbalsta programmas energoefektivitātes palielināšanai – no vienas puses izskan Ekonomikas ministrijas sūdzības, ka pieprasījums pēc tām ir neliels, bet no otras puses vairāki uzņēmēji norāda, ka programmas nosacījumi ir tāli no reālām vajadzībām,” skaidro LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška. Viens no būtiskākajiem soļiem veiksmīgas enerģētikas stratēģijas veidošanā, būtu ierēdņu un uzņēmēju dialoga veidošana, lai saprastu biznesa reālās vajadzības.
Uzņēmēji norādīja arī uz stabila tiesiskā regulējuma un godīgas konkurences nozīmīgumu. “Igaunijā radīti priekšnosacījumi efektīvai konkurencei – katru gadu notiek iepirkums no atjaunojamiem resursiem ražotai enerģijai. Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, kopējais valsts atbalsts «zaļās» elektroenerģijas ražošanai 2021. gadā viszemākais ir bijis tieši Latvijā. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai uzņēmējs, balstoties uz tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu darbību. Ja uzņēmējiem nav ticības regulējošās vides stabilitātei valstī, tie spiesti pakalpojuma cenā klientiem iecenot nenoteiktību, ko mēs katrs pēc tam izjūtam savos naudas maciņos,” situāciju raksturo uzņēmuma «Gren» biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.
Diskusijā tika arī runāts par ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi un enerģētikas sektoru Latvijā ilgtermiņā.
