“Vairumā VNĪ procesu pielietojam ilgtspējas principus un arī nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ik gadu meklējam risinājumus, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un veicinātu resursu ietaupījumu. Pērn, īstenojot energoefektivitātes uzlabojumus mūsu objektos, ne tikai samazināts enerģijas patēriņš, bet arī nodrošināta komfortabla vide. Energoefektivitātes uzlabošana ir nepārtraukts process, un ēka nekad nav līdz galam pilnveidota šajā ziņā. Regulārās uzraudzības un atbilstošu pasākumu īstenošanas rezultātā VNĪ samazina klientiem izmaksas par energoresursiem, papildus tam mazinot negatīvo ietekmi uz vidi,” norāda Andris Vārna.
Kopumā astoņos VNĪ objektos, kurus intensīvi uzraudzīja VNĪ Tehniskās uzturēšanas daļas Energopārvaldības sektors, tika novērots enerģijas patēriņa samazinājums – siltumenerģijas ietaupījums par 23% un elektroenerģijas ietaupījums par 17%, kas naudas izteiksmē sasniedza teju 590,000 eiro, salīdzinot ar pēdējo 5 gadu vidējo patēriņu.
Sasniegtie ietaupījumi ir rezultāts dažādu pasākumu īstenošanai, kā piemēram siltummezglu apkures līknes iestatīšana atbilstoši sezonai, darba laika apkures grafiku uzstādīšana, kas būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu, un ventilācijas un dzesēšanas iestatījumu optimizācija ēkās ar vadības un automatizācijas sistēmām (VAS). Ar VAS līdz 2023. gada beigām kopumā VNĪ pārvaldītajos īpašumos ir aprīkotas 15 ēkas un 2024. gada laikā ir plānots aprīkot vēl 18 objektus.
Lielākais ietaupījums novērots Talejas ielā 1, kur veikts intensīvs energomonitorings, nodrošinot atbilstošu mikroklimatu telpās. Ēkai izstrādāta optimālo sistēmu režīmu karte, kas darbojas kā ēkas energoefektīvas lietošanas rokasgrāmata. Savukārt telpās, kuras norādītajā laika posmā netika izmantotas, nodrošināts minimālais sistēmu darba režīms, kas ļauj uzturēt ēku, netērējot liekus līdzekļus.
Kā vēl viens piemērs minami Aspazijas bulvārī 7 uzstādītie mikroklimata novērošanas sensori, kas sniedz detalizētu informāciju par temperatūru, mitrumu un CO2 līmeni telpās. Šie dati ļāvuši noregulēt ēkai optimālos iestatījumus un izveidot laika grafikus apkures un ventilācijas sistēmām, samazinot enerģijas patēriņu un nodrošinot komfortablu mikroklimatu.
Savukārt Kalnciema ielā 14 tika ieviesta VAS sistēma siltummezglam un ventilācijas iekārtām, nodrošinot precīzu un automatizētu kontroli apkures, ventilācijas un sadzīves karstā ūdens sistēmām. Tā rezultātā tika efektīvi regulēts enerģijas patēriņš, atbilstoši ēkas vajadzībām, un panākts enerģijas patēriņa samazinājums.
Meistaru ielā 10 tika optimizēts siltummezgls, kā arī veikts intensīvs enerģijas patēriņa monitorings un mikroklimata novērtējums, izmantojot sensorus. Iegūtie dati ļāva analizēt ēkas enerģijas patēriņu un mikroklimatu telpās, un iestatīt apkures laika grafikus, kas samazina enerģijas patēriņu.
2023. gadā, strādājot pie ilgtspējīgas energopārvaldības, VNĪ ieviesa jaunas attālinātas siltummezglu vadības sistēmas 23 VNĪ pārvaldītajos objektos. Šī gada sākumā ieviesto sistēmu skaits jau ir palielinājies līdz 94 objektiem. Tāpat VNĪ ir iecerējusi turpināt ieviest šādas sistēmas citos objektos 2024. gadā, lai nodrošinātu vēl efektīvāku ēku energopārvaldību un optimizētu enerģijas patēriņu.
Par Energomonitoringu un VAS
Energomonitorings kalpo, lai nodrošinātu ēkas energoefektivitāti, pilnveidojot to ēkas ekspluatācijas laikā. Veicot energomonitoringu, tiek apkopoti un analizēti dati par faktisko un vēsturisko enerģijas patēriņu, iekštelpu mikroklimatu un ēkas lietošanu. Šāda informācija ļauj identificēt enerģijas taupīšanas iespējas, kas var tikt realizētas, izmantojot inženiersistēmu kontroles tehnoloģijas, piemēram, vadības un automatizācijas sistēmas. Vadības un automatizācijas sistēmas (VAS) ir tehnoloģiski progresīvs instruments, kas ļauj attālināti kontrolēt un vadīt ēkas inženiersistēmas, tostarp siltummezglus, dzesēšanas sistēmas, ventilācijas iekārtas un apgaismojumu. VAS sistēma piedāvā dažādas priekšrocības, kas palīdz optimizēt un samazināt enerģijas patēriņu.
