Sanāksmes pirmajā daļā galvenā uzmanība tika veltīta Ukrainai. “Krievijas Federācijas prezidenta vakardienas lēmums pielika punktu pašreizējām miera sarunām ar Ukrainu un radīja pamatu turpmākam militāram iebrukumam, aizbildinoties ar miera uzturēšanu. Ir skaidrs, ka tas bija sen un labi sagatavots plāns, kas tika īstenots, neskatoties uz milzīgajiem starptautiskajiem diplomātiskajiem centieniem atturēt Krieviju no šādiem soļiem. Mums ir jāreaģē apņēmīgi. Mums ir nekavējoties jāpieņem bargas sankcijas, kas ietvertu ekonomiskus ierobežojumus, kā arī sankcijas pret augsta līmeņa amatpersonām, kas iesaistītas prettiesisku jeb starptautiskās tiesības pārkāpjošu lēmumu pieņemšanā,“ pauda Z. Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat arī ir svarīgi iesaistīt visas starptautiskās organizācijas, pirmkārt ANO, lai sauktu Krieviju pie atbildības par tās nepārtraukto agresiju pret Ukrainu, sacīja parlamentārā sekretāre. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) informēja par lēmuma par sankciju pret Krieviju sagatavošanas gaitu; pirmdien pēcpusdienā notiks vairākas sanāksmes, kas sagatavos juridisko pamatu un politiskos lēmumus sankciju piemērošanai.
“Ukraina līdz šim ir izrādījusi augstu savaldības līmeni un spēju izvairīties no Krievijas inscenētām provokācijām. Ir ārkārtīgi svarīgi turpināt demonstrēt ES solidaritāti un patiesu atbalstu Ukrainai. ES ir jāsniedz turpmāka politiskā, ekonomiskā un cita veida palīdzība, lai stiprinātu Ukrainas noturību, kā arī tās aizsardzības spējas. Mums ir jāatbalsta Ukraina iespējami spēcīgākā veidā,” uzvēra parlamentārā sekretāre.
Notikumi tuvākajās nedēļās noteiks fokusu Eiropadomes diskusijai par ES ārējām attiecībām. Latvija 24.–25.marta Eiropadomē sagaida diskusiju par drošības situāciju Eiropā, par Krievijas un Ukrainas konfliktu, kā arī ES reakciju un sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem. Svarīga ir Eiropadomes diskusija par veidiem, kā stiprināt Ukrainas ilgtermiņa noturību ekonomikas un enerģētikas sektorā, ko iedragājusi Krievijas radītā nestabilā drošības situācija.
Diskusijā par ES sagatavotības, krīžu reakcijas un noturības pret nākotnes krīzēm stiprināšanu parlamentārā sekretāre īpaši akcentēja kiberriskus, kuru nozīme un izpausmes veidi arvien pieaug. Spējai izturēt krīzes nozīmīga ir sabiedrības noturības stiprināšana. Arvien lielāku apdraudējumu sabiedrības noturībai un demokrātiskajiem procesiem rada ārvalstu iejaukšanās. To radīto risku novēršanā mums aktīvi jāstrādā kā nacionālā, tā arī Eiropas līmenī, ir pārliecināta Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Darba kārtībā bija arī jautājums par žurnālistu drošību un Mediju brīvības tiesību aktu, ar ko Eiropas Komisija plāno nākt klajā šogad. ES dalībvalstu pārstāvji diskutēja arī par Eiropas nākotnes konferences gaitu un sagaidāmiem rezultātiem tās noslēgumā. Padomes ietvaros Eiropas Komisija informēja par aktuālo tiesiskuma jomā Polijā, un notika Polijas uzklausīšana. ES Padome arī uzklausīja Eiropas Komisijas ziņojumu par aktuālo situāciju ES un Apvienotās Karalistes attiecībās saistībā ar 21. februāra ES–Apvienotās Karalistes Apvienoto komiteju, kur būtiskākie jautājumi ir Ziemeļīrijas protokola ieviešana un pilsoņu tiesības.
