2022. gada 16. februārī norisinājās LTRK Kurzemes biznesa kluba pasākums “Mājokļu fonds – kas tas ir – konkurents uzņēmējiem un pašvaldībām vai sadarbības partneris”, kurā dalībnieki diskutēja par mājokļu pieejamības problēmām, privātā un publiskā sektora lomu dzīvokļu fonda attīstīšanā un uzņēmēju motivēšanu dzīvojamo ēku būvniecībai. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pasākuma ievadā SIA “SAKRET” produktu sistēmu produktu vadītājs Ingus Pumpurs, stāstīja par ēku siltināšanas lietderību un nepieciešamību. 2022. gada straujais energoresursu cenu kāpums un tā radītā enerģētikas krīze ir viens no indikatoriem tam, ka nepieciešams domāt par energoefektivitāti un resursu taupīšanu ilgtermiņā. Ēku siltināšana ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, jo dod iespēju samazināt energoresursu patēriņu, līdz ar to arī rēķinus par patērēto. Ņemot vērā energoresursu patēriņa sezonalitāti, šobrīd ir jādomā jau par nākošo apkures sezonu, tāpēc īstais laiks siltināt mājokļus ir tagad.
Atzīmējot mājokļu pieejamības jautājuma aktualitāti, par Ventspils pašvaldības piedāvātā atbalsta iespējām ne tikai iedzīvotājiem, bet arī komersantiem kvalificēto speciālistu piesaistei, informēja Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis. Pašvaldība piedāvā arī līdzfinansējumu uzņēmumiem dzīvojamo māju būvniecībai, ja projekts atbilst līdzfinansējuma konkursa noteikumiem. No šī gada plānots atbalstīt arī īres daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai pārbūvi, jo pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir liels un esošais piedāvājums nespēj apmierināt visas vajadzības.
“Šī brīža problēma Latvijas reģionos ir kvalitatīva un cenu ziņā pieejama dzīvojamā fonda trūkums,” diskusijā izcēla Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Tāpat iezīmējās problēma ar finansējuma pieejamību īres dzīvokļu fonda attīstīšanai. Reģionos pieaug cilvēku labklājība un arī vēlmes pēc labāka, kvalitatīvāka mājokļa. Tāpēc nepieciešami finanšu instrumenti, kas motivētu un atbalstītu uzņēmējus dzīvojamo māju būvniecībai. Viens no šādiem instrumentiem varētu būt garāks būvniecībai izsniegtā kredīta atmaksas termiņš, kas ievērojami samazinātu šībrīža būvniecības izmaksas.
Diskusijā tika identificēta mājokļu pieejamības problēma arī mazāk nodrošinātajām un sociāli neaizsargātām personām. Pašvaldību dzīvokļu fonds ir ne tikai nepietiekams, bet arī neatbilstošā tehniskajā stāvoklī. Tā kā pašvaldību funkcijās neietilpst dzīvojamo māju būvniecība un attīstīšana, šī ir privātā sektora atbildība. Taču arī šajā gadījumā nepieciešami instrumenti uzņēmēju atbalstam, lai būtu motivācija šo dzīvokļu fondu papildināt.
Kā iespējamais mājokļu pieejamības problēmu risinājums, tika minēta mājokļu tirgus izpēte un nepilnību konstatēšana, lai noteiktu brīdi, kurā pašvaldības kapitālsabiedrībām jāsāk darboties līdztekus privātajam sektoram. Tāpat jābūt pieejamiem dažādiem finanšu atbalsta instrumentiem uzņēmējiem īres dzīvokļu būvniecībai, šobrīd atbalsta programmas ir izstrādājušas Ekonomikas Ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Uzņēmēji gan norādīja, ka valsts un pašvaldību atbalsta programmās nepieciešams pārskatīt finansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību, jo būvniecības izmaksas pieaug un kvalitatīvu, energoefektīvu ēku uzbūvēšana izmaksā krietni vairāk nekā brīdī, kad šīs programmas tika izstrādātas.
Noslēgumā dalībnieki diskutēja par nepieciešamību valsts līmenī stratēģiski risināt mājokļu fonda un dzīvokļu pieejamības problēmas, dzīvesvietu nodrošināšanai visām sociālajām grupām.
