“Birokrātijas mazināšana ir šī gada manis noteiktā valdības darba viena no galvenajām prioritātēm. Tas ir svarīgi ne tikai, lai samazinātu valsts pārvaldes izmaksas un novirzītu finansējumu investīcijām aizsardzībā. Administratīvā sloga mazināšana palīdzēs veidot valsts pārvaldes darbu tuvāku iedzīvotājiem un atvieglos uzņēmējdarbību, veicinot ekonomikas izaugsmi,” norāda E. Siliņa.
Stratēģiskās vadības tematiskajā komitejā apspriestas izmaiņas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, grozījumi Būvniecības likumā, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības regulējuma ietekme uz nekustamā īpašuma attīstību kopumā. Ministru prezidente uzsver: “Tās ir būtiskas izmaiņas, lai praktiski uzlabotu un atvieglotu nekustamo īpašumu attīstības procesus, tādējādi samazinot birokrātijai veltīto laiku un izmaksas, kur tas ir iespējams. Ir jāatrod līdzsvars starp prasību ievērošanu un sabiedrības interesēm kopumā.”
Ekonomikas ministrija piedāvā mazināt birokrātiju būvniecības ieceres publiskajai apspriešanā, lai būvniecības procesa laikā nebūtu papildus jāprasa sabiedrības līdzdalība jautājumos, par ko lēmums jau pieņemts. Tāpat plānotas izmaiņas tehniskajos noteikumos, nosakot, ka to derīguma termiņš nav mazāks par diviem gadiem. Plānots precizēt arī atbildību par pazemes inženiertīkliem, neprasot no būvnieka atbildību, ja tie atrodas citā vietā, nekā to norādījis šo tīklu īpašnieks.
Stratēģiskās vadības tematiskajā komitejā konceptuāli atbalstīti Klimata un enerģētikas ministrijas virzītie likumu grozījumi, kas paredz administratīvā sloga mazināšanu ietekmes uz vidi procesa ietvaros. Plānots precizēt ietekmes uz vidi sliekšņus un ieviest, ka akcepta lēmumu turpmāk pieņems kompetentā institūcija – Enerģētikas un vides aģentūra, kura nepārstāv nevienas atsevišķas pašvaldības intereses. Pašvaldības autonomās tiesības ir lemt par savas teritorijas attīstības jautājumiem, tāpat konceptuāli izšķirties par teritorijas izmantošanas aspektiem, taču tas ir darāms teritorijas plānošanas procesā, nevis ietekmes uz vidi izvērtējuma ietvaros. Vienlaikus Klimata un enerģētikas ministrija piedāvāja virzīt papildu likumu grozījumus, standartizējot prasības un neprasot šādu izvērtējumu tik plašam būvniecības ieceru lokam, lai neradītu papildu administratīvo slogu tām iecerēm, kur nav prognozēta ietekme uz vidi, tai skaitā definējot jēdziena – būtiska ietekme uz vidi – saturu.
Kultūras ministrija pārskatīs kultūras pieminekļu aizsardzības procesus, lai novērstu dublējošas kompetences, kā arī precizēs prasības arhitektūras ideju konkursiem.
