2021. gadā bija zemākā vidējā graudaugu ražība pēdējo trīs gadu laikā

Pērn iegūtā graudu kopraža 3,0 milj. tonnu bija par 502,5 tūkst. tonnu jeb 14,4 % mazāka nekā 2020. gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 milj. tonnu.

Lauksaimniecības kultūraugu kopraža un vidējā ražība

Vasarāju kultūraugu ražība zemākā pēdējo 11 gadu laikā

Laikapstākļi 2021. gada vasarā būtiski ietekmēja gandrīz visu lauksaimniecības kultūraugu ražu, jo īpaši vasarāju graudaugu. Ziemāju kultūraugu vidējā ražība no viena hektāra salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās par 7,2 centneriem, un iegūtā kopraža bija par 107,3 tūkst. tonnu jeb 4,4 % mazāka. Vasarāju kultūraugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 11,0 centneriem un ir zemākā pēdējo 11 gadu laikā.

Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā pieauga no 69,5 % 2020. gadā līdz 77,6 % 2021. gadā. Lai gan ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 56,9 centneriem 2020. gadā līdz 49,2 centneriem 2021. gadā, pieaugot ziemas kviešu platībām par 11,6 %, to kopraža bija 2,1 milj. tonnu, veidojot 70,1 % no visas graudu kopražas (2020. gadā – 62,2 %).

Vasarāju graudu kopraža samazinājās par 395,2 tūkst. tonnu jeb 37,1 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2021. gadā samazinājās visu vasarāju kultūraugu raža: vasaras miežu – par 41,0 %, vasaras kviešu – par 36,2 %, bet auzu – par 36,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vasarāju graudu kopražas samazinājumu ietekmēja arī to platību samazinājums par 20,7 tūkst. hektāru jeb 6,6 %.

Pērn lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā

Ar graudaugiem 2021. gadā bija apsēti 776,4 tūkst. hektāru, kas ir par 22,7 tūkst. hektāru jeb 3,0 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Graudaugi 2021. gadā veidoja 59,6 % no visas sējumu platības (2020. gadā – 59,0 %), bet rapša sējumu īpatsvars nav ievērojami mainījies un 2021. gadā veidoja 11,3 % (2020. gadā -11,4 %). Graudaugu platībā būtiski pieaudzis ziemas kviešu īpatsvars – no 50,7 % 2020. gadā līdz 54.9 % 2021. gadā.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības
(tūkstošos hektāru)

2021. gadā iepirkts par 15,4 % mazāk graudu, iepirkuma cena kāpusi par 16,9 %

Pērn kopumā iepirkts 2,5 milj. tonnu graudu, kas ir par 458,6 tūkst. tonnu jeb 15,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami pieaugusi (par 16,9 %) graudu vidējā iepirkuma cena – no 164,94 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 192,86 eiro 2021. gadā.

84,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2020. gadā – 83,0 %), no kuriem tikai 65,4 % bija pārtikas kvalitātes (2020. gadā – 80,2 %). Nedaudz pieauga pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 74,9 % 2020. gadā līdz 77,4 % 2021. gadā.

Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena

Joprojām galvenie graudu eksporta tirgi ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis

Kopējais graudu eksports 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir samazinājies par 7,6 %, tai skaitā kviešu par 12,3 % un rudzu par 12,9 %. Tomēr ir pieaudzis miežu (par 51,6 %) un auzu (par 1 %) eksporta apjoms.

2021. gadā lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju (40 %), Spāniju (9,2 %), Dienvidāfriku (7,5 %) un Saūda Arābiju (5,2 %). Vairāk par graudu eksportu un importu var uzzināt ārējās tirdzniecības interaktīvajā rīkā CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

Rapša sēklu kopievākums samazinājies par 5,8 %

2021. gadā par 26,3 tūkst. tonnu jeb 5,8 % samazinājies rapša sēklu kopievākums, platībām pieaugot vien par 0,7 %. Vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 30,9 centneriem 2020. gadā līdz 28,9 centneriem 2021. gadā. Rapša sēklu kopievākuma samazinājumu noteica vasaras rapša sējumu platību samazinājums par 3,5 tūkst. hektāru jeb 19,2 % un vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 20,0 centneriem 2020. gadā līdz 14,8 centneriem 2021. gadā jeb 26,0 %. Vasaras rapša vidējā ražība ir zemākā pēdējo vienpadsmit gadu laikā.

Samazinājusies kartupeļu un dārzeņu vidējā ražība no viena hektāra

2021. gadā kartupeļu kopraža bija 249,0 tūkst. tonnu, kas ir par 128,5 tūkst. tonnu jeb 34,0 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 1,8 tūkst. hektāru jeb 10,0 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 208 centneriem 2020. gadā līdz 153 centneriem 2021. gadā, kas ir zemākā kartupeļu ražība pēdējo piecpadsmit gadu laikā.

2021. gadā laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 177 centneriem 2020. gadā līdz 154 centneriem pērn, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri. 2021. gadā kopumā izaudzēja 127,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 32,0 tūkst. tonnu jeb 20,1 % mazāk nekā 2020. gadā. Palielinājies siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms – par 1,7 tūkst. tonnu jeb 14,4 %.                                                                                                                                                                                                                                   

1 Provizoriskie dati. Daļēji provizoriskā informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu ir publicēta oficiālās statistikas portāla sadaļā „Lauksaimniecība”, bet galīgie dati tiks publicēti 31.03 2022.