Viena no LTRK pamatvērtībām ir godīga konkurence, tāpēc biedrība aktīvi iesaistās konkurences neitralitātes veicināšanā. 2022. gada 15 februārī norisinājās LTRK organizēta diskusija ““Konkurences neitralitāte veselības aprūpē”, kurā dalībnieki iepazinās ar privātā sektora vērtējumu par konkurenci kropļojošiem aspektiem veselības aprūpē, Konkurences padomes secinājumiem un atziņām, izvērtējot veselības aprūpē darbojošo kapitālsabiedrību atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī runāja par privātā un publiskā sektora lomu godīgas konkurences veicināšanai veselības aprūpē.
Par nevienlīdzīgajiem apstākļiem un negodīgas konkurences riskiem starp privātā un publiskā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem stāstīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. “Privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs samaksu par pakalpojumu saņem vienu reizi un par to sniedz kvalitatīvu rezultātu. Publiskā sektora pakalpojumu sniedzējs saņem ne tikai samaksu par pakalpojumu, bet arī dažādas dotācijas, atvieglojumus un valsts finansiālu atbalstu, lai vispār varētu darboties. Un tas, manuprāt, primārajā un sekundārajā veselības aprūpes līmenī nav ekonomiski izdevīgi, un rada negodīgas konkurences, kā arī resursu nelietderīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus” komentēja M. Rēvalds. Viņš vērsa uzmanību uz valsts veselības aprūpes iestāžu priviliģēto statusu dažāda veida investīciju un papildu finansējuma piesaistē, kā arī identificēja problēmu ar neskaidro atbildības sadalījumu veselības aprūpes nodrošināšanā. Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vecākā juriskonsulte Zane Leite diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar Konkurences padomes 2020. un 2021. gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā. Iestādes skatījumā privātā un publiskā sektora darbības pārklāšanās ir nenovēršama. Tas saistāms arī ar vienmērīga teritoriālā pārklājuma radīšanu un publisko personu nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes ciklu. Tāpat Konkurences padome aicināja publiskas personas vērtēt iespēju neattīstīt vai atturēties sniegt attiecīgus pakalpojumus, ja tos spēj nodrošināt privātais sektors, tādējādi samazinot iesaisti tirgū. Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norādīja uz nepieciešamību veidot dialogu starp privātā un publiskā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kopīgi izrunājot katras puses iespējas un plānus un saprotot, ka mērķis visiem ir viens – kopīgi nodrošināt sabiedrībai veselības aprūpes pakalpojumus. Turpmākajā diskusijā dalībnieki runāja gan par valsts uzdevumiem veselības aprūpes nodrošinājumā, gan uzsvēra nepieciešamību skaidri nodalīt valsts un privātā sektora atbildības. “Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem – par ko ir atbildīga valsts, par ko ir atbildīga pašvaldība, kā saprotama šī autonomā funkcija veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā un, kur ir brīvais tirgus ar godīgu konkurenci,” atzīmēja LTRK Konkurences neitralitātes komitejas priekšsēdētāja vietniece Ināra Pētersone. Iezīmējās arī atšķirības privāto un valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbību regulējošos normatīvajos aktos, kā arī atšķirīgā pieejamība Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un citiem papildu finansējuma instrumentiem, kas ir jau valdības līmenī risināmi jautājumi.
Diskusijā piedalījās arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas konsultants ATR jautājumos Artis Stucka. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
