DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. februārī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Modernizēts valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkls

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējuma atbalstu valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīklā noslēgušies modernizācijas darbi. Ierīkotas trīs jaunas gaisa kvalitātes stacijas, modernizētas piecas esošās, ieviesta jauna datu savākšanas sistēma un pilnveidota tiešsaistē attēlotā publiskā operatīvā informācija.

Šāds vērienīgs valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla modernizēšanas projekts ir pirmais kopš tīkla automatizācijas pirms 20 gadiem. Latvijas ieguvums – ES direktīvu prasībām atbilstošs monitoringa tīkls, nodrošināts ar minimālo stacionāro staciju skaitu un to sadalījumu pa tipiem, pilnveidota piesārņojošo vielu mērījumu programma ar prasīto periodiskumu gada griezumā, nodrošinot mērījumus ar bāzes (references) metodi, kas raksturo cilvēka elpošanas zonu (1,5 m līdz 4 m augstumā virs zemes). Līdz ar tīkla modernizāciju PM10 un PM2,5 mērījumi tiek nodrošināti kā ikstundas dati. Tas operatīvi uzlabo gaisa kvalitātes indeksa noteikšanu, kas līdz šim nebija tehniski iespējams PM10 un PM2,5 diennakts koncentrāciju mērījumu režīma dēļ. Līdz ar tīkla modernizāciju pilnveidota LVĢMC tīmekļvietnē pieejamā operatīvā informācija par gaisa kvalitāti indeksa veidā, iekļaujot novērtējumā arī daļiņu PM10 un PM2.5 vidējo 24 stundu slīdošo koncentrāciju.

Zonā Rīgas aglomerācija darbību uzsāk viena jauna autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija Kr. Valdemāra ielā 165 un pilnīgi modernizēta esošā pilsētas fona stacija Kronvalda bulvārī 4. Esošās trīs stacijas – Raiņa bulvārī 19, Maskavas ielā 165 un Brīvības ielā 73 - monitoringu nodrošināja līdz 2021. gada beigām. Sākot ar 2022. gadu, to turpinās nodrošināt viena jaunā un viena modernizētā stacija.

Pārējā Latvijas teritorijā jeb zonā “Latvija” darbību uzsāk pilnīgi modernizētas un uz jaunu vietu pārnestas divas autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas - Liepājā, Ezerlīču ielā 1, un Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 115A,  un divas jaunas pilsētas fona stacijas – Liepājā, Ganību ielā 106, un Rēzeknē, Dārzu ielā 40B. Pilsētas fona staciju ierīkošanai viens no iemesliem ir, lai piesārņojuma līmeņa normatīvu pārsniegšanas gadījumus autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijās būtu iespēja pierādīt ar blakus esošo pilsētas fona staciju reģistrēto informāciju.

Esošās pilsētas fona stacija Ventspilī, Talsu un Tārgales ielu krustojumā, un divas autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas Liepājā, Kalpaka ielā 34, un Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 116, monitoringu nodrošināja līdz 2021. gada beigām. Sākot ar 2022. gadu, Liepājas un Rēzeknes stacijas turpina darbību pārnestajās vietās – Liepājā, Ezerlīču ielā 1, un Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 115A. Ventspils pilsētas fona stacija Talsu un Tārgales ielu krustojumā ar 2022. gadu tika slēgta.

Otrajā esošajā pilsētas fona stacijā Ventspilī, Talsu ielā 31, un reģionālajā lauku fona stacijā Rucavā diennakts PM10 un PM2,5 mērījumi aizstāti ar aparatūru ikstundu mērījumu nodrošinājumam. Rucavā paplašināts arī novērojamo vielu spektrs ar elementārā un organiskā oglekļa noteikšanu gaisā no PM2.5 filtriem un dzīvsudraba un ozona prekursoru monitoringu gaisā, kā arī uzsākti sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu novērojumi nepārtrauktā režīmā.

Visi valsts gaisa kvalitātes tīkla mērījumu dati publiski ir pieejami LVĢMC tīmekļa vietnē.

Jauno gaisa kvalitātes staciju ierīkošana, esošo modernizēšana un jaunas datu savākšanas sistēmas piegāde un uzstādīšana īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 5.4.2. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības un līdzdalību vides pārvaldībā” 5.4.2.2. pasākuma “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana” projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/001 “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” ietvaros, noslēdzot līgumu ar SIA Belss par summu 2 097 730 EUR bez PVN (2 538 253.30 EUR ar PVN). ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 85% apmērā un 15 % līdzfinansē valsts.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI